Quarta-feira, 15 de Fevereiro de 2012

“Com a língua materna haverá uma maior interação entre alunos e professores”

.

SAPO TL com Governo Timor-Leste - 15 de Fevereiro de 2012

De acordo com comunicado do Governo, no passado dia 8 de Fevereiro, o Primeiro-Ministro, acompanhado do Ministro e Vice-Ministro da Educação, participou numa sessão extraordinária do Parlamento Nacional, convocada pela Bancada da Fretilin, para esclarecer os Distintos Deputados sobre a política do Governo relativamente às Línguas Maternas.

O estudo efecutado por uma equipa de especialistas timorenses, através da ONG BELUN, concluiu que as crianças, especialmente nas áreas rurais, não dominam qualquer uma das línguas oficiais, dificultando o seu processo de aprendizagem.

O uso da lingua materna vem, desta forma, facilitar a interacção entre os professores e alunos durante os processos de ensino e aprendizagem, sobretudo na rápida assimilação da literacia e absorção da numeracia, evitando o recurso às traduções para explicar os conteúdos programáticos e assim rentabilizar o tempo das aulas para a efectiva assimilação dos currículos escolares, diz o comunicado.

“Quando aplicamos a língua materna estamos a dar condições para as crianças aprenderem melhor e a facilitar a interacção entre alunos e professores, alunos e alunos e alunos e a comunidade”, referiu o Primeiro-Ministro.

“As crianças que não falam outra língua senão a língua materna, têm demasiada informação para absorver e têm demonstrado dificuldades de aprendizagem. Em nove anos de escolaridade obrigatória, os alunos durante os primeiros quatro anos ainda não conseguem escrever! Este é um problema grave no nosso sistema de ensino e temos que o resolver”, acrescenta Xanana Gusmão.

A implementação deste Projecto-Piloto em 12 Escolas de Timor-Leste, nos distritos de Oecusse, Lautem e Manatuto, é uma proposta que está a ser alvo de consulta alargada e que prevê uma avaliação cuidada a fim de aferir se promove a capacidade das crianças a assimilarem os conteúdos curriculares e à posterior aprendizagem nas línguas oficiais.

O Ministério da Educação, juntamente com outras entidades parceiras, irá coordenar e avaliar os resultados deste programa e dar apoio técnico à sua implementação, que está a cargo da Comissão Nacional da UNESCO em Timor-Leste.
.

“PR Horta Duvida Kapasidade Kandidatu Seluk Lori TL Tama ASEAN”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Kandidatu Prezidenti Republika, Jose Ramos Horta duvida ho kapasidade kandidatu Prezidenti Republika sira seluk atu lori Timor Leste sai membru ASEAN.

Tanba ne’e, agora dadaun kandidatu Prezidenti Republika Horta, preokupa maka’s atu Timor-Leste labele adere ba organizasaun ASEAN.

“Hau sees an nudar Prezidenti, it abele tama ASEAN ka lae?,” tenik Horta iha nia servisu fatin, Palasiu prezidenti Ai-Tarak laran, horsehik.

Duvida ne’e halo Ramos Horta Kandidatu aan hikas hodi realiza mehi ne’e bainhira povu fiar nafatin nu’udar prezidenti iha periodu 2012-2017.

Horta mos dehan, nia koalia barak ona ho lider ASEAN kona ba ambisaun Timor-Leste ba ASEAN, ne’e duni nia tauk bainhira nia sees aan husi prezidenti lider ASEAN Lakon fiar ba nia.

“Hau hatete ba ita boot, hau iha relasaun diak ho lider ASEAN tomak,” dehan nia.

Membru ASEAn hotu apoiu Timor-Leste hodi tama ASEAN, maibe Singapura maka seidauk fo nia pozisaun loloos, Horta dehan, tamba Singapura lakohi Timor-Leste lori problema foun kuandu ASEAN rasik iha problema barak maka seidauk rejolve, hanesan, problema iha Tailandia, Filipina no Myanmar.
.

Programa ME Failla “Politika Edukasaun Iha Governu AMP Nia Ukun Laiha Mudansa”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Mekanizmu implementasaun politika setor edukasaun iha area infraestrutura, kurikulu, no programa merenda eskolar laiha mudansa, maske nune’e alokasaun osamentu kontinua aumenta kada tinan, maibe problema edukasaun nunka rejolve.

Diretor Eskola Ensino Baziku Filial No 9 Ai-mutin, Odete Moreira hateten, Politika edukasaun ne’ebe implementa husi Governu kada tinan laiha mudansa, tanba realidade problema infraestrutura setor edukasaun sei kontinua grave, kurrikulu eskolar, programa merenda eskola no ekipamentu aprendizazen nafatin sai problema ba eskola publiku sira.

Prosesu distribuisaun foos, koto ba eskola ne’e la’o ona, maibe ai-han seluk seidauk mai, ne’e duni programa merenda eskola paradu fulan rua ona, nune’e, mos seidauk intermus de kontratu ba kuzineiru sira husi Ministeriu Edukasaun.

“Difikuldade ne’ebe edukasaun enfrenta ne’e laiha diferensa entre tinan 2011 no 2012, hanesan hela deit,’” tenik nia ho tristeza iha nia servisu fatin, Aimuti, Tersa (14/02).

Prosesu aprendizazen iha eskola ne’e la’o tuir kalendariu governu nian, maibe defikuldade ne’ebe eskola ne’e hasoru maka, seidauk iha sala sufisiente atu akumula estudante 1.158, falta livru manual lingua tetum, edukasaun fizika, edukasaun saude no selu-seluk tan.

Eskola ne’e iha sala aprendizazen 9, maibe estudante 1.158 kada sala akumula estudante 65, antes ne’e, parte UNTL apoiu ona kadeira uzadu kuaze hamutuk 148 hodi apoiu estudante sira nia prosesu aprendizazen, tanba sira tu’ur de’it iha rai, maibe ne’e seidauk sufisiente ba eskola refere.
.

Kampania Prezidenti Republika “Fernando Lasama: Hau Cuti Ba Kampania Eleisaun Duke Suspende Kargu”

.

Jornal Timor Post - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Fernando Lasama de Araujo, Kanidatu Prezidenti Republika 2012-2017, hili cuti, la’os suspende kargu, tanba, iha konstituisaun RDTL la hakerek kona-ba suspende kargu bainhira atu kompete ba eleisaun Prezidensial ka parlamentra.

“Hau loke konstituisaun dala barak ona, maibe la hetan artigu kona ba suspensaun, hau husu pareser husi advaizer legal sira, maibe sira mos lahetan artugu kona ba suspensaun, tamba ne’e mak hau deside husu deit cuti atu bele halo kampania ho livre,” dehan Lasama, Tersa (14/02) horseik iha National Press center Fatuhada, Dili.

Nia dehan, durante eleisaun Prezidenti dalarua hafoin restaurasaun independensia, kandidata aan ba Prezidenti daa rua ona,” tinan 2007 hau hasoru problema tanba ema barak seidauk koinese hau, populasaun sira mos la hatene hau nia kinerza,’ nia dehan.

Maibe, hafoin eleitu ba Prezidenti parlamentu Nasional, rejultadu husi eleisaun jeral Lasama senti hanesan figura publiku ona, ho rajaun ne’e mak nia kandidata aan ba Prezidenti Republika.
.

“Membru UNPOL 1 Mate Iha Distritu Same”

.

Jornal Timor Post - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Adjuntu komodante UNPOL ida mate iha distritu Same, Tersa (14/02) dadersan, Mate isin Brett James Kinloch lori ona mai Dili hodi kontinua ba Australia, to’o nutisia ne’e publika, Polisia Nasional seidauk hatene Brett James mate tanba saida.

Segundu Komisariu PNTL, Afinso de Jesus ba Jornalista sira iha kuartel Jeral kaikoli, dili, Tersa, (14/02), Afonso haktuir, membru UNPOL ne’e konsege lori ba hospital distritu Same nian, maibe la konsege atu salva nia vida, tanba ne’e maka hodi hakotu adjuntu nia iis.

Brett James nia motimu mate ita seidauk hatene lolos kausa saida? Maibe keta moras karik, tamba buat hotu ital abele determina ita nia distinu, maromak mak determina.

Agora UNPOL sira mak iha ne’e, kuandu mate, ita hanesan instituisaun koopera atu hatudu prezensa ba UNPOL atu hato’o konsilensia hodi hala’o serimonia atu lori fila mate isin ba nia rai moris fatin atu hala’o serimonia funeral tuir kultura sira nia.
.

“Kazu 890 Pendente Iha Tribunal Dili”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Tribunal Distritu Dili falla atu ezekuta nia servisu ho diak, durante tinan ida kazu hamutuk 980 maka sei rai hela iha sira nia gaveta laran.

Relatoriu annual ne’ebe lansa husi Asosiasaun HAK foin lalais identifika, kazu ne’ebe ohin loron seidauk hetan prosesu julgamentu iha Tribunal Distritu Dili hamutuk 890 durante tinan 2011 nia laran.

“Kazu ne’ebe pendente iha Tribunal Distrital Dili hamutuk 890 iha tinan 2011,” dehan Diretor Asosiasaun HAK, Vicente Viegas iha farol, Dili, foin lalais ne’e.

Hataan kona ba asuntu ne’e, Juis Administrador Tribunal Distritu Dili, Duarte Tilman hateten, nia parte rekoinese duni kazu balun sei pendenti hela iha Tribunal.

Ba kestaun ne’e, Sekretaria Judisial Tribunal Dili, Madalena Piedade rejeita hodi fo dadus hirak ne’e, tamba razaun seidauk hetan autorizasaun husi juis Administrador.
.

Lamentasaun Negosiante Timoroan “Xineza Kontinua Fa’an Iha Merkadu Tradisional”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Negosiante ambulante Xineza balun kontinua fa’an iha merkadu tradisional Komoro no merkadu Tradisional hali-Laran.

Ministeriu Turizmu Comersiu Industria hasai dekretu lei hatu regula distansia atividade negosiante ambulante Xineza hodi do’ok husi merkadu tradisional sira, hodi nune’e fo oportunidade ba Timoroan sira hodi buka moris.

Bazeia ba dekretu lei ne’e, Ministeriu Comersiu Industria (MTCI) mos halo bebeik ona operasaun ba negosiante ambulante sira, maibe to’o oras ne’e negosiante Xineza balun sei eziste nafatin iha Merkadu tradisional, iha Dili laran.

Negosiante Timoroan, Brnadete da Costa dehan maski governu halo ona operasaun maibe iha Merkadu Komoro oin negosiante ambulante Xineza sei kontinua eziste nafatin.

“Sira balun sei eziste nafatin iha merkado oin, tamba saida mak seidauk sai to’o agora,” dehan negosiante Timoroan ne’e, iha Tersa (14/02).

Tuir lei katak, negosiante estranjeiru ne’ebe kaben ho feto mane Timor, iha diretu atu kontinua fa’an iha merkadu tradisional, maibe negosiante xineza sei fa’an maske la kaben ho ema Timor.

Nune’e iha parte merkadu hali-laran, Negosiante Sabino Amado hateten, depois governu halo operasaun, negosiante ambulante xineza taka ona sira nia tividade negosiu iha merkadu halilaran, maibe oras ne’e hahu loke hikas ona.

“Agora sira loke fali ona sira nia loza, maibe sira uza Timor oan mak fa’an iha ne’e, depois mak stor osan ba xina sira, dehan Sabino iha merkadu Halilaran, Tersa (14/02).

Presiza halo investigasaun klean, tanba negosiante ambulante sineza sira aproveita uza Timor oan ba sira nia intere negosiu.
.

“Deputadu Bloku AMP Kontra Politika Governu AMP Hodi Prepara OJE 2013”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Deputadu husi Bloku AMP iha Parlamentu Nasional kestiaona maka’as ba Politika Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP) ne’ebe atu prepara Orsamentu jeral Estadu (OJE) 2013 molok intrega mandatu ba governu foun mai.

Mandatu Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP), kompostu husi Partidu CNRT, PSD, ASDT, PD, UNDERTIM ne’ebe lidera husi Primeiru Ministru Xanana Gusmao sei remata iha loron 7 Agosto 2012.

Relasiona ho deklarasaun Primeiru Ministru Xanana Gusmao foin lalais ne’e iha sorumutu ho Ministeriu Agrikultura no Peskas, katak Governu AMP sei prepara OJE 2013 molok fulan Agosto hafoin intrega poder ba governu foun.

Ho pozisaun ne’e, membru Parlamentu Nasional husi Bloku AMP kestiaona no kontra politika refere, tanba to’o fulan agostu 2012 sei iha tempo oituan ba governu foun hodi prepara orsamentu.

Deputadu Eng. Mario Viegas Carrascalao husi bancada PSD hateten, OJE 2013 sei prepara husi governu foun mai.

“Oinsa maka mandatu Governu AMP remata iha 7 Fulan Agostu, sira maka prepara fali orsamentu ne’e lalos,” deklara nia iha PN horsehik.

Nia hatutan, AMP mos lapresija prepara proposta orsamentu tanba kestaun mak nia dehan, governu foun hakarak la’o tuir ka la’e, tamba nia fiar katak governu foun mos iha programa rasik.

Carrasacala’o dehan tan, iha nasaun ne’ebe de’it maske tempu limitadu maibe governu tenki prepara rasik programa no OJE, hanesan mandatu AMP remata iha fulan Agostu entaun sei iha fulan rua atu prepara orsamentu.

“Bele bazeia ba dadus mais la’os bazeia ba proposta governu antigu ne’e lalos, prepara orsamentu ne’e la difisil,” haktuir eis Vise Primeiru Ministru ne’e.

Ba kestaun ne’e, Presidente Komisaun C deputadu Manuel Timan hatutan, tuir lei jestaun finanseiru komite ba preparasaun orsamentu jeral estadu governu iha fulan marsu, nune’e Governu AMP bele aprejenta proposta iha fulan Junu no Jullu maibe proposta ne’e la’os fiksa, tanba governu foun mak sei deside.

“Ne’e hanesan proposta de’it, la signifika tenki la’o katak osan ne’e mak fiksa ona, la’e, governu foun mak sei deside,” deklara nia.
.

“Oscar Lima Sai Konsul Onorariu Mocambique Iha TL”

.

Jornal INDEPENDENTE - Kuarta, 15 Fevereiru 2012

Estadu Mocambique fo fiar ba Oscar Lima nu’udar imprezariu Timoroan sai nu’udar konsul onorariu Mocambique iha Timor-Leste.

Konfiansa Diplomata ne’e, Oscar Lima simu diretamente husi Prezidente Republika no Governu Mocambique liu husi Ministeriu Negosiu Estranjeiru.

“Hau simu kna’ar husi Prezidenti Republika Mocambique nian no Ministru Negosiu estranjeiru Mocambique hodi sai nu’udar reprejetante ou counsul onorariu Mocambique nian iha Timor-Leste,” informa Konsul Onorariu Mocambique Oscar Lima ba Jornal INDEPENDENTE hafoin hato’o nia koinesementu ba Ministeriu Negosiu Timor-Leste, iha Panta Kelapa Dili, Tersa (14/02).

Oscar Lima dehan, iha tempu besik nia laran, nia parte sei hato’o karta ba Prezidenti republika Timor-Leste, Jose Rmaos Horta ho Ministru Negosiu Estranjeirus Dr. Zacarias Albano do costa no hato’o mos koinesmentu ba membru governu sira.

Ho konfiansa Estadu Mocambique ba nia, sei buka meus atu haree sidadaun Mocambique iha Timor-Leste atu buka halo koperasaun Politika, seguransa, ekonomia no seluk tan hodi hala’o servisu diak liu tan.

“Mandatu importante liu maka Mocambique hasa’e ona nia Bandeira iha TL hodi hala’o koperasaun bilateral ne’ebe sei bele atu hala’o,” tenik nia.

Osacar mos dehan, nia sente orgullhu tebes, tanba pella pimeira-ves Estadu Mocambique fo ba nia.

“Ba hau, ne’e buat foun ida, tamba hau rasik nunka tama diplomasia no hau nudar emprezariu orgullu, tanba asuntu ne’e koalia ona durante tinan rua ka tolu liu ba, hodi husu bah au atu hakarak,” tenik Oscar.

Tuir Oscar katak, Mocambique nu’udar nasaun komunidade pais Lingua Portugues (CPLP) ne’ebe iha mos kooperasaun politika diak ho estadu Timor-Leste durante Luta ba funu iha tinan 1975 to’o hetan independensia 20 de Maio 2002.
.

Promesas Governu AMP Ba Infraestrutura Failla “Besik Eleisaun Povu Kontinua Preokupa Kondisaun Estrada No Irigasaun”

.

Notisia Husi TVTL - Tersa Kalan, 14 Fevereiru 2012

Komunidade Sub Distritu Vemase Preokupa ho irigasaun ne’ebe liga ba sira nia natar ne’ebe agora at, problema ne’e afeta komunidade sira nia moris loro-loron.

Iha fulan Fevereiru komunidade sira hotu-hotu ba iha natar hodi halai natar no kuda hare, maibe problema boot ne’ebe mak oras ne’e sira hasoru maka irigasaun ne’ebe fornese bee ba sira nia natar hetan estragus hudi mota.

“Irigasaun ne’e importante la halimar ba ami agrikultor, se governu la tau atensaun agora entaun koileta haree ba tinan agora bele menus,” lamenta komunidade ho tristeza.

Vemase mos iha problema seluk mak hanesan, husi Suku Osoala no Wega’e sei infrenta problema iha eleisaun jeral maibe, tamba laiha asesu ba iha estrada.

“Proposal ne’e ami halo tiha hona iha fulna Novembru, ami mos levanta tiha ona ba STAE iha Sub Distritu no Distritu, maibe to’o agora seidauk rejolve ba iha ami nia estrada, kalendariu elesaun mos anunsia tiha ona, maibe povu ne’eba sei preokupa hela,” dehan komunidade.

Mesmu ke problema ne’e to’o ona iha ukun nain sira nia tilun, maibe ladauk iha solusaun, problema ne’e obriga nafatin komunidade sira hodi kestiaona kona ba programa ukun nain sira nian ne’ebe to’o agora ladauk to’o iha baze.
.

Bolsu Estudu Ba Martires Libertasaun Nasional Nia Oan “Marito Reis: Ne’e Hanesan Rekoinesementu Husi Governu”

.

Notisia Husi TVTL - Tersa Kalan, 14 Fevereiru 2012

Ba ano letivo 2012 Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) sei fo bolsa de estudu ba martires da libertasaun nasional nia ona hamutuk 200, bolsa de estudu ne’e hanesan rekoinesementu husi governu ba sira nia aman ne’ebe luta ba independensia Timor-Leste durante tinan 24.

Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) husi dirasaun nasional dos asuntu kombatentes da libertasaun nasional, tuir programa sei fo bolsu de estudu ba martris libertasaun nasional sira nia oan hamutuk 200 hahu husi Ensino baziku to’o Universidade, ne’e hanesan rekoinesementu Governu ba sira nia aman ne’ebe luta ba libertasaun nasional.

Sekretariu do estadu antigus kombatente da libertasaun nasional, Marito Reis hateten katak, criteria atu simu Bolsu do estudu huso governu Timor-Leste ne’e tenki matir sira nia oan ne’ebe hetan notas diak husi Ministeriu da edukasaun.

“Ita nia kriteriu ba bolsu de estudu, primeiru tenki martri nia oan ne’ebeke simu ona pensaun husi governu, segundu sira tenki eskola iha universidade ka eskola baziku ka, tenki eskola ne’ebe hetan legalidade husi estadu, sira mos tenki konsentrasaun ba eskola deit, labele ba servisu mak ba fali eskola, se nune’e sira laiha diretu atu hetan bolsu de estudu ida ne’e, nune’e mos sira nia valor ka niali iha eskola tenki diak ka valor aas, ba sira ne’ebe mak prense criteria hirak ne’e mak sei hetan bolsu de estudu,” deklara Marito Reis.

Sekretariu Estadu hanesan mos veteranus, Marito Reis sublinha liu tan, bolsu estudu por mes ba Ensino Baziku sei simu bolsu de estudu US$20, Sekundaria sei hetan Bolsu de estudu US$50, no Universidade sei hetan Bolsu de estudu US$83 kada fulan.

Hahu iha tinan 2009 Ministeriu Solidaridade Sosial (MSS) fo ona bolsu de estudu ba martri sira nia oan hamutuk 78, tinan 2010 hamutuk ema nain 90, tinan 2011 hamutuk 98, no tinan ne’e governu sei fo bolsu de estudu ba bolseiru hamutuk 200.
.

Relasaun Nasaun CPLP Metin Ba Beibeik “PR Portugal No Vise Prezidenti Angola Inagura Sede CPLP Iha Lisboa”

.

Notisia Husi TVTL - Tersa Kalan, 14 Fevereiru 2012

Prezidenti da Republika Portugal no Vise Prezidenti Angola inagura sede CPLP iha Lisboa, sede ne’e atu fasilita servisu no programa CPLP ba futuru.

Prezidenti da Republika Anival Cavaco Silva hateten katak, ema hotu iha diretu ba liberdade, diretu humanus, ekonomia, social no seluk tan, Cavaco Silva akresenta katak, atividades ka programa ne’ebe hala’o husi paizes ne’ebe koalia lian Portugues bele dezenvolve diak liu tan.

Iha fatin hanesan Vise Prezidenti da Republika Angola informa katak, nasaun paizes ne’ebe kolaia lian Portugues ne’e tenki fo liman ba malu hodi dezenvolve CPLP iha futuru.

Vise Ministru Negosiu Estranjeiru Alberto Carlos hateten katak, inagurasaun Sede CPLP ne’e importante liu ba Timor-Leste, tamba liu husi sede ne’e bele hala’o servisu diak liu tan hodi haree ba nasaun membrus CPLP nian.

Iha inagurasaun ne’e mos, delegasaun Timor-Leste balun labele partisipa iha serimonia ne’e, tamba laiha kartaun kredensial.
.

Deputadu Bloku Opozisaun Ezizi Hodi Esplika Divida Iha Governu AMP Nia Ukun “Bloku AMP Rekoinese No Konsidera Hanesan Divida Interna”

.

Notisia Husi TVTL - Tersa Kalan, 14 Fevereiru 2012

Deputadu Opozisaun hus atu bolu Ministeriu ne’ebe iha dividas atu esplika ba povu kona ba dividas ne’ebe governu hala’o durante ne’e.

Pedidus hirak ne’e, hato’o husi deputada Fernanda Borges husi bancada PUN no Deputadu Joaquim dos Santos Husi bancada Parlamentar FRETILIN, liu husi Plenaria Parlamentu Nasional Sexta-feira semana ne’e, realsiona ho dividas governu nian agora sa’e ba miloens 50 resin dollar Amerikanu.

Deputada Fernanda Borges husi bancada PUN husu ba meja Parlamentu Nasional atu bolu Ministeriu sira hodi esplika konaba dividas governu nian.

“Husi Ministeriu sira sala, tamba viola lei, viola konstituisaun, tamba prinsipiu katak so Parlamentu Nasional maka bele tau osan ba despezas atu gasta no mos lei jestaun finanseira ne’e, dehan katak, Ministeriu hotu-hotu tenki gasta tuir lei, Komisaun Anti Korupsaun (KAK) investiga kazu ne’ebe mosu dividas sira ne’e ka la’e, porque se la’e ita nia estadu la moris ona iha lei nia okos, maibe ida-idak halo
konforme nia hakarak,” katak Deputada Fernanda Borges.

Entertantu deputadu Joaquim do Santos husi Bancada FRETILIN hateten, dividas ne’ebe governu halo, ne’e hanesan mal de jestaun ba orsamentu Jeral do Estadu.

“Ita nia osan rasik ita lakonsege organiza didiak para gasta tuir nia dalan, ita bad eve tan ema nia osan, ne’ebe dividas ohin hau dehan ne’e, tamba osan mai ita lahatene gastu hotu,” deklara Deputadu husi Bancada FRETILIN ne’e.

Ba kestaun ne’e, resposta husi deputadu Bloku AMP Pedro da Costa no Rui Menezes rekoinese katak, Dividas ne’ebe mosu tamba atendementu ba projeitu emerjensia iha rai laran no konsidera hanesan Dividas interna husi sistema transprensia husi Ministeriu ida ba Ministeriu seluk.

Plenaria Parlamentu Nasional Terca-feira ne’e mos deputadus balun kestiaona kondisaun eskola, estradas no mos funsionamentu EDTL ne’ebe durante ne’e sai preokupasaun ba komunidade.
.

Kandidatu PR Tenki Tuir Lei “Faustinho Cardozo: Konstituisaun Fo Dalan PR Rekandidatu, Ida Ne’e Foin Primeiraves Akontese Iha TL”

.

Notisia Husi TVTL - Tersa Kalan, 14 Fevereiru 2012

Prezidenti CNE Faustino Cardozo hateten, kandidatu Prezidenti da Republika hotu-hotu iha diretu hanesan ba oportunidade kampania eleitoral.

Lia hirak ne’e fo sai husi Prezidenti Comisaun Nasional de Eleisoens (CNE) Faustinho cardozo hodi hata’an kona ba preokupasaun komunidade balun iha distritu Covalima, wainhira hala’o serimonia tradisional ba paz no estabilidade atu garante susesu ba eleisaun jeral tinan 2012.

“Nu’udar Prezidenti da Republika ita hein katak, nia bele haree situasaun ida ne’e, ita hein katak, bele haketak liliu konaba uza sasan estadu ninian, liu-liu kona ba oinsa oportunidade kona ba serimonia estadu ninian, labele kahor ho kampania eleitoral hodi nune’e la hamosu duvida konfuzaun ba publiku wainhira akompania
serimonia sira ne’e,” dehan Faustinho Cardozo.

Nia mos hatutan tan katak, instituisaun fo dalan atu Prezidenti da Republika re kandidata an iha eleisaun Prezidensial.

“Prezidenti da Republika, konstituisaun fo dalan atu re kandidata an, i ida ne’e foin premeiraves iha istoria Timor-Leste nian, ne’ebe iha Prezidenti ida haree katak, re kandidata an fali, prokupasaun mosu tamba iha servisu nudar Xefe do Estadu Prezidenti Republika no mos nudar Kandidatu Prezidenti Republika, oinsa bele haketak papel nudar Prezidenti da Republika no papel nudar Kandidatu, nudar kandidatu tenki hanesan ho kandidatu sira seluk, maibe nudar PR tenki hala’o tuir serimonia protokoler ne’ebe maka ita nia lei eziste,” deklara Prezidenti CNE Faustinho Cardozo.

Tuir Prezidenti CNE, kandidatu sira tenki kumpri sira nia dever tuir kargu ne’ebe sira assume, tamba sira iha diretu ba feriadu wainhira hala’o kampania eleitoral.
.

DR. FRANCISCO GUTERRES “LU OLO”: SERVIDOR POVO NO NASAUN‏

.

Dr. Francisco Guterres, koñesidu liuliu ho naran funu “Lu Olo”, moris iha Ossú, distritu Viqueque, iha 7 Setembru 1954.

Lu Olo kaben ho Cidália Lopes Nobre Mouzinho Guterres, no sira na’in rua iha oan tolu, Francisco Cidalino Guterres (Olo Kai), Eldino Nobre Guterres no Felezito Samora Guterres.

Hosi 1963 to’o 1969 Lu Olo simu edukasaun nível primáriu nian hosi Colégio de Santa Teresinha, iha Ossú.

Hosi 1969 to’o 1973 nia estuda iha eskola Liceu iha Dili. Iha 1973 nia interrompe estudus no fila fali ba Ossú no hanorin iha Colégio Santa Teresinha nu’udar monitor eskolár to’o 1974. Iha duni tinan ida ne’e, nia fila fali ba Dili ho intensaun atu kontinua ninia estudus, maibé, oportunidade ida ne’e la akontese tanba, entretantu, iha tinan ne’e duni mosu golpe estadu iha Portugal ne’ebé hatún governu kolonial-fascista no situasaun polítika iha Timor-Leste muda kedas.

Governu foun Portugal nian hahú prosesu kore ex-kolónia hotu-hotu hosi sira nia ukun no, Lu Olo, iha tempu ne’ebá, ho tinan 19 de’it hakoak kedas ideal Ukun Rasik An ne’ebé ASDT hato’o ba Povu Timor-Leste tomak. Tanba ninia envolvimentu diretu iha luta libertasaun nasional to ‘o 1999 no reorganizasaun FRETILIN nian nu’udar partidu no mós ninia partisipasaun iha primeira faze formasaun aliserses estadu Timor-Leste nian, Lu Olo labele hatutan ninia estudus to’o tinan 2005. Iha 2005 de’it mak nia hetan fali oportunidade atu hatutan ninia estudus bainhira UNTL loke kursu Direitu tanba kooperasaun nebe I Governo Constitusional liderado husi DR Mari Alkatiri hala’o ho Governo Portugés.

Kontribuisaun Lu Olo nian ba luta

Iha 1974 de’it mak primeiru movimentu organizadu hahú iha abut iha Timor-Leste atu hametin unidade nasionál no nune’e, bele haforsa povu ninia kbi’it atu lori ba oin ita nia bei’ala sira nia mehi UKUN RASIK AN. ASDT (nu’udar Asosiasaun abut FRETILIN nian) mak hahú haburas ideal ida ne’e no hosi 11 Setembru 1975, FRETILIN hatutan to’o ohin loron. Lu Olo hakoak kedas ideal ida ne’e iha 1974 no iha 1975, nia integra iha ekipa esklaresimentu no mobilizasaun povu nian ne’ebé Bieke Sahe (Vicente dos Reis, komisáriu polítiku FRETILIN nian ne’ebé asume kargu Ministru Traballu iha primeiru governu RDTL nian) mak lidera. Lu Olo rekoñese katak Sahe mak sai ninia mentór polítiku bainhira nia hanoin fila fali ba kotuk: “Sahe, lider ida ke fó inspirasaun bo’ot mai hau” (Nakroma, númeru 003/XI/05).

Hafoin Indonésia invade Timor-Leste iha Dezembru 1975, Lu Olo sa’e ba foho atu tuban RDTL nu’udar estadu independente (FRETILIN proklama independénsia Timor-Leste nian iha 28 Novembru 1975 no hetan apoiu hosi nasaun 14, inkluindu eis-kolónias portugezas 5) hamutuk ho povu no FALINTIL ne’ebé organiza an tuir orientasaun Comité Central FRETILIN nian. Lu Olo hahú ninia vida guerrilheiru nian nu’udar membru pelotaun FALINTIL nian ne’ebé Lino Olokasa komanda iha foho Mundu Perdidu, iha Ossú.

Iha Jullo 1976, Lu Olo hahú ninia kargu polítiku nível médiu nian, nu’udar Vise-Sekretáriu FRETILIN nian ba zona kosteira leste, iha Matebian no nune’e, hahú iha ligasaun direta ho Komandu Luta nian. Hafoin militár indonéziu sira kaer kamarada Francisco da Silva, Sekretáriu zona kosteira leste nian, Lu Olo mak hola fali nia fatin.

Iha 1978, Lu Olo simu fali kargu Vise-Sekretáriu ba Zona 15 de Agostu, iha Matebian. Iha ne’ebá, Lu Olo hala’o mós knaar nu’udar “Delegado do Comissariado” ne’ebé fó apoiu politiku iha organizasaun no mobilizasaun massas nian ba hala’o produsaun no atividades polítikas.

Iha 1982, Lu Olo simu nomeasaun nu’udar Adjuntu iha regiaun Leste no halo parte mós KomanduTerseira Kompañia Guerilla nian, nu’udar responsável politiku.

Iha 1984 nia simu nomeasaun nu’udar Komisáriu Politiku no iha 1987, kontinua hala’o knaar ida ne’e iha rejiaun Cruzeiros ne’ebé integra Distritu Manufahi, Manatuto Oeste, Aileu no parte Oriental Dili nian.

Iha 1987, hafoin lideransa FRETILIN nian, iha rai laran, deside harii CNRM no despartidariza/hasees FALINTIL hosi estrutura organizasional FRETILIN nian, Xanana Gumão, nu’udar Komandante FALINTIL nian, tenke sees an mós hosi lideransa FRETILIN no asume de’it knaar nu’udar Prezidente CNRM nian. Iha kontextu ida ne’e, mak Lu Olo assume primeiru kargu politiku iha órgaun máximu lideransa FRETILIN nian: Vise-Sekretáriu Komisaun Diretiva FRETILIN nian, órgaun polítiku ida ne’ebé halo parte mós CNRM. Hafoin militar indonéziu sira kaer tiha Ma’Huno Bulerek Karataiano” Bukar” (Sekretáriu) no Hodu Ran Kadalak (Vise-Sekretáriu), CDF funsiona de’it ho Nino Konis Santana (Sekretáriu) no Lu Olo (Vise-Sekretáriu). Maibé, Nino Konis Santana mate, de repente, iha 11 Marsu 1998, iha Ermera. Lu Olo rona notísia triste ne’e liuhosi rádiu iha fatin klandestinu ida entre Laclúbar no Soibada no sente laran taridu tebetebes tanba nia mesak de’it ona mak iha responsabilidade atu kaer knaar hotu-hotu Komisaun Diretiva FRETILIN nian. Ho preokupasaun ida ne’e mak nia haruka surat ida ba Mari Alkatiri iha Moçambique no husu reajustamentu estrutural FRETILIN nian.

Entretanto, “ Convencão Timorense na Diáspora” realiza iha Peniche/Portugal, iha Abril 1998 no deside hakfilak CNRM ba CNRT. Lu Olo simu kargu nu’udar membru Konselhu Polítiku Nasional CNRT nian (CPN/CNRT), Sekretáriu Frente Politika Interna (FPI) nian no sai mós membru Konsellu Politiku Militar iha Rezisténsia Armada, hamutuk ho Taur Matan Ruak. Sira nain rua maka forma orgaun ne’e no nia komposto husi Chefe de Estado Maior das FALINTIL no Secretariado Comissao Directiva FRETILIN iha Resistensia Armada.

Apelu Lu Olo nian hetan resposta hosi Mari Alkatiri no iha Agostu 1998, delegasaun ida hosi laran ne’ebé xefia hosi Hodu Ran Kadalak hetan malu ho delegadus FRETILIN nian hosi Mocambique, Portugal no Austrália iha Konferénsia Nasional Estraordinária FRETILIN nian, ne’ebé hala’o iha Sydney, Austrália. Iha eventu istóriku ida ne’e, Konferensistas sira deside harii órgaun másimu foun ida ho naran Konsellu Prezidensiál FRETILIN no eleje Lu Olo nu’udar Koordenador Jeral Konselhu ne’e nian, Mari Alkatiri nu’udar primeiru Vise-Koordenador, Ma’ Huno nu’udar Segundu Vise- Koordenador no Mau Hodu nu’udar Sekretáriu ba Sekretariadu Politiku Permanente FRETILIN nian.

Iha 26 Novembru 2000 Lu Olo entrega nia kilat M-16 no kilat musan hotu-hotu ba komandu FALINTIL iha Aileu no fila ba vida sivíl.

Iha tinan 2000, hamutuk ho kamarada Mari Alkatiri, Lu Olo dirije ho susesu Konferénsia Nasional Kuadrus FRETILIN nian no iha eventu istóriku ida ne’e, konferensistas hotu-hotu deside katak iha nesesidade atu hahú kedas reorganizasaun FRETILIN nian, hosi leten to kraik, atu hamriik nu’udar partidu iha sistema demokrátiku ne’ebé sei harii iha Timor-Leste independente.

Primeiru Kongresu FRETILIN nian ne’ebé realiza iha 2001 eleje Lu Olo nu’udar Prezidente FRETILIN nian, mandatu ida ne’ebé nia hatutan dala ida tan liu hosu 2° Kongresu partidu nian iha Maiu 2006.

Ho lideransa Lu Olo/Mari Alkatiri nian, mak FRETILIN manán eleisoens legislativas iha 30 Agosto 2001 no hetan 55 assentus iha Assembleia Constitituente, órgaun ne’ebé hakfilak ba Parlamentu Nasionál tuir akordu ne’ebé UNTAET halo ho CNRT.

Ho mós lideransa Lu Olo nian, mak Asembleia Konstituinte redije no aprova Konstituisaun RDTL nian ne’ebé vigora to’o ohin loron.

Iha horas 00:00 iha loron 20 Maio 2002 nu’udar Prezidente Parlamentu Nasional nain, Lu Olo halo Deklarasaun Restaurasaun Independénsia RDTL nian no fó posse ba Sr. Xanana Gusmão nu’udar Prezidente Repúblika.

Lu Olo lidera Parlamentu Nasional hosi 20 Maiu 2002 to’o Agostu 2007 durante períodu ne’ebé estadu RDTL foin hahú hari’i aliserses nu’udar estadu-de-direitu demokrátiku. Ho pasiénsia no dedikasaun tomak mak nia lidera diskusaun no debates leis, ratifikasaun akordus internasionais incluindu akordu kona-ba tasi Timor ho Austrália no tin-inan, orsamentu jerál estadu nian ne’ebé reforsa estadu ninia kapasidade atu hala’o dezenvolvimentu polítiku, sosial no ekonómiku.

Iha Abril 2007, Lu Olo kandidata ba Prezidente Repúblika iha II eleisaun prezidensiál no manán votos barak liu kandidatu sira seluk iha primeira ronda maibé lakon iha segunda ronda. Biar Lu Olo lakon iha segunda ronda eleisaun Prezidensiál nian, rezultadu eleitoral hatudu katak FRETILIN iha eleitoradu ida ne’ebé forte no konsistente tanba númeru votantes ne’ebé vota a-favor kuazi hanesan iha ronda rua eleisaun prezidensial nian.

Ho lideransa Lu Olo/Mari Alkatiri nian, FRETILIN manán fila fali eleisoens lejislativas ne’ebé realiza iha Agostu 2007 maibé ho maioria simples. Biar manán eleisoens, Prezidente Repúblika lafó oportunidade ba FRETILIN forma IV governu konstitusionál.

Ho lideransa Lu Olo/Mari Alkatiri mak FRETILIN halo opozisaun de faktu ba governasaun AMP, oposizaun ida ne’ebé halo ho sentidu responsabilidade liu hosi meius legais no métodus demokrátikus. Nune’e, FRETILIN ho lideransa Lu Olo/Mari Alkatiri, fó lisaun boot ida ba polítikus hotu-hotu oinsá halo oposizaun sein rekursu ba violénsia ka distúrbiu ne’ebé prejudika funsionamentu estadu Timor-Leste nian no afekta paz no estabilidade país nian no povu ninia vida.

Iha 20 Agostu 2011, FRETILIN fó oportunidade ba militante ida’idak atu eleje lideransa foun ba mandatu 2011-2017.

Iha eventu istóriku foun ida ne’e, hosi total votantes 153.366, pakote lideransa Lu Olo/Mari hetan votu konfiansa hosi militantes 147.029. Nune’e, Lu no Mari sai lider politiku rua de’it iha istória Timor-Leste nian ne’ebé eleitu liu hosi votu sekretu, diretu no universal.

Iha terseiru Kongresu partidu nian ne’ebé realiza iha Setembru 2011, Lu Olo no Mari Alkatiru simu pose nu’udar Prezidente no Sekretáriu-Jeral FRETILIN nian to’o 2017.

Durante tinan 24, Lu Olo moris iha povu nia le’et no hala’o luta ho fiar metin katak FRETILIN sei kore duni povu Maubere hosi kolonizasaun no sei liberta povu ida ne’e hosi pobreza iha aspetu hotu-hotu liuhosi dezenvolvimentu ekilibradu no sustentável. Ho fiar ida ne’e mak nia hahú nu’udar militante no ikus mai lidera FRETILIN to’o ohin loron.

Tinan ida ne’e, Lu Olo, ex-guerrilleiru no líder polítiku ida ho esperiénsia naruk tebetebes iha luta libertasaun nasional, organizasaun vida partidária iha sistema demokrátiku no konstrusaun estadu Timorense nian, sei hahú serve estadu no povu ho kapasidade intelektual iha área jurídika. Iha Abril tinan ida ne’e nian, Lu Olo sei ramata ninia lisensiatura iha Direitu. Ida ne’e susesu ida ne’ebé serve nu’udar ezemplu ba ex-guerrileiru sira, ba politiku sira, ba aman no inan sira ne’ebé iha oan kosok no mós ba timor oan en-jerál, katuas, ferik ka joven. Katak laiha buat ida taka dalan ba ita nia mehi no esforsu atu alkansa susesu!

Ida ne’e mak perfil Lu Olo nian, Prezidente FRETILIN nian! Ho orgullu no onra mak FRETILIN kandidata Lu Olo ba Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba mandatu 2007-2012.

Lu Olo kompromete publikamente, liuhosi Konferénsia Imprensa, iha loron 13 Janeiru 2012, katak, biar partidu FRETILIN mak aprezenta ninia kandidatura, nia sei hala’o ninia knaar nu’udar Prezidente Repúblika ba povu tomak bainhira eleitu iha eleisoens Prezidensiais 2012.

Lu Olo kompromete katak, nu’udar Prezidente Repúblika nia sei:

- Konsolida demokrasia, konstitusionalidade no estadu-de
direitu demokrátiku;
- Konsolida soberania povu no estadu nian
- Promove paz no estabilidade
- Respeita Konstituisaun no leis
- Sei la atua nu’udar opozisaun hasoru Governu no Parlamentu
- Respeita opozisaun no promove polítika inkluzaun maluk timor oan sira nian iha prosesu paz, estabilidade no dezenvolvimentu
- Respeita independénsia Tribunais no kontribui ba justisa

FRETILIN fiar katak maioria povu Maubere sei vota ba Lu Olo tanba ninia perfil preenxe kritériu hotu-hotu ne’ebé Konstituisaun ezije hosi ema ne’ebé kaer funsaun nu’udar Prezidente Repúblika.

VOTA BA LU OLO, KANDIDATU HUSI PARTIDU ATU SAI PREZIDENTE BA POVU TOMAK!
.

Angela Freitas Falha Sai Kandidatu PR

.

CJITL - Kuarta-Feira, 15 husi Fevereiru 2012

Prezidente Partidu Trabalhista - Maria Angela Freitas ne'ebe mos kandidata an hanesan independente atu kompete iha eleisaun prezidensial falha rejista iha Tribunal Rekursu – TR.

Prezidente Tribunal Rekursu, Claudio Ximenes informa ofisialmente, Terca feira ne'e katak Angela la priense kriteria konaba apoiantes ne'ebe menus husi rihun lima (5000).

Tuir publikasaun TR iha kandidatu nain sanulu resin tolu (13) mak legalmente rejistu ho kompozisaun nain 8 hanesan Independente no nain 5 kandidatu husi partidu politiku.

Kandidatu 13 seluk n'eebe legal ona atu tama iha boletim de votus eleisaun prezidensial loron 17 Marcu mak hanesan: Francisco Guterres – Lu olo (Fretilin), Abilio de Araujo (PNT), Lucas da Costa (Independente), Jose Ramos Horta (Independente), Mario do Cheo Lopes da Silva (Independente), Angelita Pires (Independente), Jose Luis Guterres (Frenti Mudanca), Taur Matan Ruak (Independente), Francisco Gomes (PLPA), Rogerio Tiago Lobato (Independente), Francisco Xavier do Amaral (Independente), Manuel Tilman (Independente), Fenando de Araujo Lasama (PD).

Tuir Claudio, verifikasaun ba rejistu ne'e hala'o husi Sekretariado Tekniku Administrasaun Eleitoral - STAE. (CJITL)
.

Terça-feira, 14 de Fevereiro de 2012

“Matan Ruak: Hau Mai Hamutuk Ho Imi, Labele Sai Orang Ke Dua Iha Imi Nia Rain Rasik”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Kandidatu Prezidenti Republika Taur matan Ruak promete katak, sei lori mudansa ba povu Timor-Leste, wainhira povu fo fiar ba nia iha eleisaun Prezidensial.

Promesa ida ne’e hato’o husi Taur Matan Ruak wainhira hasoru malu ho apoiantes iha Lahane Oriental, Dili.

Kandidatu Prezidenti Republika ba periode 2012-2017 Taur Matan Ruak, Sabadu semana kotuk ne’e hakbesik an ba apoiantes iha Suku Lahane Oriental hodi esplika kona ba nia planu no programa wainhira povu hili nia nudar Prezidenti da Republika.

Taur Matan Ruak hateten katak, maske povu ne’e liberta ona husi kolonialismu maibe to’o oras ne’e seidauk liberta an husi kiak no moris ne’ebe susar.

“Lahane hau hasoru Timoroan dala atus ida iha Timor laran tomak, laiha kandidatu idake halo ida ne’e, tamba saida, respeitu hau nian ba imi ho buat ne’ebe imi halo ona ba imi nia rain, segundu hateten ba imi katak imi nia luta seidauk hotu, hau nian seidauk, ita nian seidauk, ukun an ita hetan ona, moris diak ita seidauk hetan, se ita la terus, se ita la mate, atu grupo oan ida goza iha ita nia rain, enkuantu ita rihun ba rihun padese teb-tebes, tamba ne’e hai fila fali mai hamutuk
ho imi,” dehan Taur Matan Ruak.

Eis Maijor jeneral ne’e esplika mos ba nia apoiantes sira katak, nia husik vida militar hanesan jestu ida atu hakbesik an liu ba povu hodi hatene povu nia terus no susar atu nune’e dezenvolvimentu ne’e bele mos senti husi povu kiik sira.

“Tamba saida maka hau foti desizaun hodi bele hamutuk ho imi, primeira ves depois de tinan 36 hau servisu ona ba nasaun, bah au formalmente koalia ho imi, oin ba oin hamutuk ho imi, agradese ho imi ho orgulho bot ba maluk sira hotu, tamba ne’e mai ita hamutuk, ema ida de’it, hanoin ida de’it, hakarak ida de’it, tenki manan tan dala ida, segundu hau hakarak koalia ba ita bot sira, tenki sai ema importante iha imi nia rain rasik la’os sai fali orang ke dua iha imi nia rain rasik,” deklara taur Matan Ruak.

Hafoin sorumutu Taur matan Ruak ne’ebe akompania husi ekipa susesu entrega mos sertifikadu sagrada familia ba joventude Lahane ne’ebe durante ne’e hala’o ona knaar iha parte klandestina.
.

“Membru CCF Jose Teixeira Konsolida Militantes FRETILIN Iha Holarua”

.

Jornal Timor Post - Terca, 14 Fevereiru 2012

Besik tama ba eleisaun jeral prezidensial volume ajenda movimentu konsolidasaun partidu politika sa’e maka’as, foin lalais ne’e, Partidu FRETILIN tuba iha distritu Manufahi.

Partidu FRETILIN iha sesta-feira foin lalais, hala’o konsolidasaun iha eis sede suku Holarua, Sub Distritu same, Distritu Manufahi, iha okaziaun ne’e, membru Comite Central FRETILIN (CCF) Jose Teixeira hateten, ho konsolidasaun ne’e, husu ba militante no simpazitante sira atu fo apoiu no kontribuisaun maximu ba kandidatura Prezidenti Republika, Francisco Guterres Lu-Olo iha eleisaun Prezidensial.

Teixeira husu ba estrutura no militante sira atu mantein nafatin pozisaun, Fretilin laiha tan kandidatura seluk, so FRETILIN nia kandidatura maka Lu-Olo.

Entertantu tuir kordenador Partidu FRETILIN distritu manufahi, Adriano C, afiram haree ba konsolidasaun ne’ebe hala’o durante fulan hirak liu ba ate data, iha Distritu manufahi, iha suku balun la realiza to’o agora, maibe depende deit ba ema ida-idak nia inisiativa.

Adriano salianta, maske nune’e konaba militante ne’ebe regista ona hamutuk rihun nen resin iha distritu nee, no espera sei iha militante liu tan hodi fo apoiu maximu ba Presidenti partidu FRETILIN nian.
.

“Estrada aat, Pedro Dukur”

.

Jornal Timor Post - Terca, 14 Fevereiru 2012

Kondisaun estrada iha kapital Dili, ne’ebe hanesan kapital nasaun, kontinua a’at ba dadaun, maibe Ministru Infra-estrutura (MI), Pedro Lay la hakfodak husi dukur hodi haree no tau matan.

Estrada iha kapital Dili, iha parte balun husi tempu okupasaun to’o agora seidauk hetan rehabilitasaun, hanesan iha dirasaun Xinarate, Becusse oras ne’e dadaun kontinua grave, maibe laiha atensaun husi governu.

“Loloos Ministru Infraestrutura mak tenki haree ona kondisaun estrada sira ne’ebe bele buka meios hodi ke be dalan para wainhira udan tun bele lori fali raihenek hodi taka estrada,” hateten Palmira mendonca horsehik ho tristeza.

Ba kestaun ne’e, Julio Smith, komunidade suku Lahane Oriental (Xinarate) hateten, nia triste tebes ho desizaun governu nian, ne’ebe nunak tau matan ba estrada kuak iha kapital Dili, no gasta osan barak fali ba palacio do Governu nia oin ne’ebe kondisaun sei diak hela.

Nia husu Ministeriu Infraestrutura labele dukur demais, maibe tenki hader husi toba, hodi tuun ba kraik hodi haree kondisaun estrada.
.

Deputadu AMP Ezizi Governu AMP “Fatin Menus, Pasiente Baixa Iha sala Reuniaun”

.

Jornal Timor Post - Terca, 14 Fevereiru 2012

Reprezetante povu iha parlamentu Nasional (PN) husu ba governu atu tau atensaun ba kondisaun Hospital nasional Guido valadares (HNGV) tamba fatin menus ona ba pasiente sira atu baixa.

“Iha HNGV, laiha fatin par abele toba, balun tenki fila fali ba uma depois mak ba halo tratamentu,” deputadu husi bancada CNRT, Natalino do Santos haktuir iha plenaria PN, segunda (13/02), tamba simu lamentasaun husi pasiente ho funsionariu HNGV.

Tamba ne’e deputadu husi bloku AMP ne’e husu ba Governu atu haree kondisaun ida ne’e tamba se lae moras sira lafasilitadu.

Aleinde ne’e, nia haktuir, funsionariu sira ne’e mos kestiaona kona ba aimoruk, tamba aimoruk iha Hospital nasional ne’e laiha, nia senti triste ho Governu AMP nia servisu ba kestaun ne’e, tamba dala barak Ministru sira sempre dehan aimoruk iha hospital kumpletu, maibe na realidade problema aimoru nunka rejolve.

Iha biban ne’e Deputadu bancada PSD Agusto Tara sekunda katak, realmente pasiente barak maka iha hospital liu-liu moras dengue, tamba ne’e iha sala reuniaun mos pasiente sira uza hodi baixa.

Haree ba kondisaun ne’e, nia hateten, programa saude nian konaba moras dengue ne’e oinsa, tamba saida mak sira la ntisipa hodi rega susuk para labele lori moras dengue mai, osamentu ne’ebe tinan-tinan PN aprova ba Ministeriu Saude ne’e halo nusa, tamba saida maka problema aimoruk to’o agora seidauk rejolve e povu maka sempre sai vitima.

Antes ne’e, husi saude esplika ona katak laiha vaksinasaun para antisipa moras refere, tamba ne’e, husu ba komunidade ida-idak atu hamoos nia uma sorin.
.

“PM Xanana Gusmao: Funsionariu Tenki Prepara Mentalidade Hodi Simu Governu Foun”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Primeiru Ministru Xanana Gusmao hala’o inkontru ho diretur Ministeriu Agrikultura no Peska (MAP), enkontru ne’e koalia liu kona ba literasaun, jestaun finanseira iha Ministeriu ne’e antes mandatu governasaun ne’e remata.

Antes mandatu AMP remata, Primeiru Ministru Xanana Gusmao hamutuk ho ekipa tekniku husi Ministeriu das Financas hala’o vizita ba linha Miniteriais, iha Ministeriu Agrikultura e Peskas, Primeiru Ministru foka liu kona ba progresu servisu, dezafiu no sujestaun atu hadia diak liu tan MAP nia servisu hodi tabe povu no agrikultura iha futuru.

PM Xanana Gusmao hateten, ho lia fuan progresu katak, financas hanesan ran ba governu, wainhira ran foer signifika katak, governu sei la la’o ho diak, tamba ne’e wainhira financas maka la la’o ho diak, governu sei mate.

Primeiru Ministru Xanana Gusmao hafirma lia hirak ne’e hodi kompara Timor-Leste ho nasaun seluk ne’ebe oras ne’e hasoru krizi finanseiru.

Iha oportunidade ne’e mos Primeiru Ministru hateten, apela ba funsionariu sira para prepara mentalidade hodi simu Governu Foun mai, tamba funsionariu hanesan makina do estadu hodi garante estadu ne’e atu la’o ho diak.
.

“PM Xanana Gusmao: Governasaun AMP Sei Intrega Nia Mandatu Ba Governu Foun Iha Fulan Agustu 2012”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP) sei remata nia mandatu iha tinan ida ne’e, Primairu Ministru Xanana Gusmao hateten, Governasaun AMP sei intrega nia mandatu ba governu foun iha fulan Agustu tinan 2012.

Iha sabadu semana liu ba Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmao hamutuk ho diretur Ministeriu Financas hodi hala’o inkontru jeral ho Ministeriu Statal no ordenamentu teritoriu atu hala’o avaliasaun ba ezekusaun orsamentu 2011.

Primeiru Ministru xanana Gusmao hateten, Governasaun AMP sei intrega nia mandatu ba governu foun iha fulan Agustu, ne’eduni ezekusaun orsamentu ba tinan ne’e tenki ezekuta ho diak no bazeia ba sistema jestaun financas nian.

“Hau sei rekomenda ba Governu sese de’it atu ita hotu bele prepara orsamentu ba 2011, tamba sa, iha fulan Agustu 2007 mak AMP ne’ebe hau lidera toma posse, agora, governu ne’ebe mak atu mai nia kala sei iha fulan 4, fulan 5, se nia halo ita hotu labele hanoin konaba orsamentu rektifikativu atu labele iha, entaun ita tenki prepara halo didiak,” deklara PM Xanana Gusmao.

Primeiru Ministru mos husu ba funsionariu sira atu hadia ezekusaun orsamentu Jeral 2012.

“Ba 2012 ho Governu se-se de’it mai, katak durante tiann 4 ou 5 ne’e ita muda ona buat balun, agora ita atu hakbi’it ita nia kbiit, atu habot ita nia kbiit atu ezekuta osan estadu nia ho responsablidade,” dehan PM Xanana Gusmao.

Iha enkontru ne’e dekute mos kona ba ezekusaun orsamentu tinan-tinan iha linha ministerial ne’ebe la hato’o submisaun final ma ministeriu financas no mos laiha konsultasaun iha linha ministerial wainhira prepara orsamentu jeral do estadu.
.

“PR Horta: Tuir Lei Nia Labele Rejigna An Husi Kargu PR”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Prezidente da Republika Jose Ramos Horta hateten, tuir lei nia labele rejigna an husi kargu nudar Xefe do estadu, maske nia rasik sei kompete iha eleisaun Prezidensial tinan ida ne’e, Prezidenti da Republika hato’o kestaun ne’e, wainhira hato’o vizita iha STAE.

“Hau husu tiha hona hau nia jurista sira, semana rua ou tolu liu ba, para estuda didiak konstituisaun, lei, sei iha ostaklu ruma ba Prezidenti Republika nia kandidatura, sira hateten, laiha, tamba Xefe do Estadu Xefe do Estadu nafatin, kuandu iha rai balun, iha Rai Timor-Leste, mesmuke iha ferias maibe nia mak sai nafatin Sexe do Estadu, ba kandidatu mos nia mak xefe do Estadu nafatin, klaru durante preiodo kampania semana runa ne’e, hau sei la lori orsamentu ka buat ruma Prezidenti nian atu halo buat ruma ne’ebe la tuir lei,” deklara PR Horta.
.

“PR Horta Vizita STAE Hodi Hare Besik Kondisaun No Preparasaun Ba Eleisaun Mai”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Prezidenti da Republika Jose Ramos Horta hala’o sorumutu ho diretor Jeral, Xefe Departementu no mos brigada STAE husi distritu 13, enkontru ne’e atu hare sistema servisu Brigada STAE sira ba preparasaun eleisaun Prezidensial ne’ebe sei hala’o iha fulan marsu tinan ne’e.

Prezidenti da Republika hala’o vizita ba Sekretariadu Tekniku Administrasaun Eleitoral (STAE) hodi hare rasik sistema servisu brigada STAE hodi prepara an ba festa demokrasia eleisaun Prezidensial, ne’ebe sei hala’o iha loron 17 fulan marsu tinan 2012.

Tuir Prezidenti da Republika Jose Ramos Horta, hafoin observa ba fatin servisu Brigada STAE sira hateten, ekipamentus ne’ebe maka governu Jepaun ajuda bele mutiva funsionariu STAE sira atu servisu ho neutralidade no imparsialidade.

Entertantu Diretur STAE Thomas Cabral hateten, tabulasaun ne’ebe maka Governu Jepaun apoiu bele ona aprehebta rejultadu provizoriu durante eleisaun Prezidensial tinan 2012 to’o 2017 ho direta, ne’ebe sei servisu hamutuk ho RTTL.

Oras ne’e dadaun ekipa servisu brigada STAE konsentra ona iha Distritu 13 hodi prepara an hasoru festa demokrasia eleisaun Presidensial ba tinan 2012.
.

“TL Azuda CPLP Ho Valor Osamentu US$50.000”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Timor-Leste hanesan Primeiru nasaun ne’ebe fo apoiu osamentu U$50.000 (rihun liam nolu) ba sekretariadu CPLP hodi bele ezekuta programa CPLP,

Deklarasaun ne’e hato’o husi Vise Ministru Negosiu Estranjeiru Timor-Leste ba membrus CPLP iha enkontru extra ordinariu konselu de Ministru CPLP nian iha Lisboa.

Vise Ministru Negosiu Estranzeiru Timor-Leste Alberto Carlos hateten katak, membru paizes CPLP seluk seidauk deklara fo apoiu osamentu ba organizasaun CPLP, maibe iha reuniaun extraordinariu Konsellu Ministru ba CPLP ne’e Timor-Leste deklara kedas fo apoiu US$50.000 ba sekretariadu CPLP atu bele utiliza ba programa CPLP nian.

Timor-Leste hanesan membru CPLP ne’ebe deklara fo apoiu ba organizasaun CPLp ne’e, Rauniaun kosellu Ministru CPLP ne’e partisipa husi membru nasaun CPLP hotu.
.

Governu La Monta Seguransa “Ema Deskoinesidu Estraga Korte Energia Eletrika, Povu Sai Vitima”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Ema deskuinesidu estraga painel energia eletrika iha parte Taibesi iha sabadu kalan, atetude ne’e afeta ba konsumidores energia eletrika iha zona Taibesi, tamba labele hetan energia.

Akontesementu ne’e hato’o husi kordenador energia eletrisidade distritu Dili, Adelino Martins iha area Taibesi, wainhira hala’o instalasaun ba panel ne’ebe ema estraga.

Adilino Martins husu ba komunidade atu labele estraga patrimonia estadu nian hanesan sasan EDTL, tamba bele fo impaktu negativu ba povu nudar konsumidor ba energia eletrika.

“Akontesmentu ne’e la’os foin mak akontese maibe ne’e beibeik ona, la’os iha Taibesi deit maibe kuaze iha Dili laran ne’e barak maka akontese, fatin ida ne’e ema mak tuda estragus to’o kema no ligasaun kotu hotu,” haktuir nia.

Adelino lamenta tebes ba akontesementu ne’e, tamba dala barak ona mosu korte energia no bele estraga elektroniku domestiku konsumidores nian, ekipa servisu EDTL Dili iha oportunidade ne’e hadia kedas painel EDTL ne’ebe ema estraga hodi normaliza fali energia eletrika iha jona Taibesi.
.

MI Failla “Administrador Sub Distritu Ezizi Taka Estrada Kuak”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Administrador Sub Distritu Maubesi Distritu Ainaro hateten, kualidade projeitu importante liu duke halais orijeitu dezenvolvimentu, Maibe la ho kualidade.

Lamentasaun ne’e, hato’o husi Administrador Sub Distritu Maubisse Distritu Ainaro, relasiona ho kondisaun estrada ne’ebe la favoravel.

“Estrada sira ne’e susar oituan, atu besik tan eleisaun hau hanoin so kareta sira iha rotora ne’e mak bele halo movimentu,” dehan nia.

Nia mos hatutan tan, durante ne’e autoridade lokal iha planu hodi mobiliza komunidade sira hodi taka kuak iha estrada.

“Ami fo fos ne’e para atu ajuda ba ema sira ne’ebe vonerabel, maibe ami foti desijaun hodi fahe fos ne’e ba komunidade sira para hadia netik estrada iha suku laran hanesan taka estrada kuak,” dehan nia.

Luis Cazamero mos husu ba parte kompotente atu haree ba problema ne’e, tamba eleisaun mos besik ona.
.

“PR Horta: Lian Materna La’os Obriga Atu Aprende”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Prezidente Republika Jose Ramos Horta hala’o dialogu dalan ba dame iha distritu Ainaro, Dialogu ida ne’e komunidade sira kontinua preokupa ho situasaun seguransa iha eleisaun no mos kondisaun infraestrutura ne’ebe lafavorabel inklui asuntu sosiais balun.

Prezidenti da Republika Vizita Distritu Ainaro hodi hala’o dialogu dalan ba dame, antes hala’o dialogu ba komunidade ba dala uluk Prezidenti da Republika partisipa iha misa ne’ebe selebra iha igreja Parokia Santa Maria.

Hafoin misa Prezidenti da Republika hala’o kedas dialogu ho komunidade iha salaun Parokia distritu Ainaro hodi rona diretamente ba preokupasaun ne’ebe povu hasoru iha baze.

Alinde iha Ainaro, Xede do Estado kontinua vizita iha Sub Distritu Maubesi hodi dialogu ho komunidade sira, iha dialogu ne’e komunidade sira hato’o sira nia preokupasaun ba situasaun seguransa, kondisaun estrada, bee mos, eletrisidade, kestaun infraestrutura inklui polimika lian maternal no veteranus.

“Parte edukasaun, karik lingua maternal ne’e maka implementa duni ba estudante sira entaun oinsa Sr. Prezidenti Republika nia haree,” komunidade husu ba PR.

Ba kestaun ne’e Prezidente Republika Jose Ramos Horta responde ba komunidade katak,” atu prejerva lian maternal la’os temi lian mambae, laos atu obriga atu aprende, maibe ita bot sira hakarak nafatin ka lae, tenki kaer metin nafatin mambae, hau hateten, tenki kaer metin, tamba ne’e imi nia istoria, imi nia tradisaun, imi nia kultura,” resposta PR Horta.

Durante vijita iha Ainaro Prezidenti da Republika mos hasoru malu ho lideransa masimu Partidu KUNTO no Lideransa organizasaun artemarsial KORKA, iha hasoru malu ne’e, prezidenti Republika husu ba Partidu sira atu halo aliansa hodi hetan maioria iha Parlamentu nasional hodi labele estraga povu nia votus.
.

“Kandidatu PR ‘Lu-Olo’ Vizita Eskola Difesente Taibesi”

.

Notisia Husi TVTL - Segunda Kalan, 13 Fevereiru 2012

Kandidatu Prezidenti da Republika ba periodu 2012-2017, Dr. Francisco Guterres Lu-Olo hala’o nia vizita ba sentru eskola defisiente, vizita ne’e hodi hala’o diretamente kondisaun riil ne’ebe eskola ne’e infrenta.

Sabadu semana kotuk Dr. Francisco Guterres Lu-Olo kandidatu Prezidenti da Republika periodu tinan 2012-2017 hala’o vizita ba sentru eskola inkluzivu ka difesiente Taibesi, Dili hodi haree kondisaun labarik difesiente ne’ebe eskola uha fatin ne’e.

Dr. Francisco Guterres Lu-olo hateten katak, Governu tenki tau matan ba labarik defisiente ne’ebe eskola iha fatin refere no labele marjinaliza sira.

“Hau mai iha ne’e atu haree difesente sira, tamba sira mos hanesan ema, ho nune’e buka dalan oinsa mak bele ajuda kbiit ne’ebe maka iha ou buat ne’ebe maroka fo hela hodi ajuda sira para sira mos bele moris hanesan ita ema normal,” dehan Lu-Olo.

Aliende vizita eskola kandidatur Prezidenti Republika Francisco Guterres Lu-Olo mos hasoru malu ho apoiante sub Distritu nain feto nian, kordenadora Partidu FRETILIN Sub Distritu nain feto Maria Kanosa hateten katak, sei fo apoiu tomak ba kandidatu Francisco Guterres Lu-Olo hodi manan iha eleisaun Prezidensial, tamba bele halibur fila fali pobu maubere tomak ne’ebe uluk hamutuk ho FRETILIN ba ukun rasik an.

Kordenadora ne’e informa tan katak, kandidatu Francisco Guterres ‘Lu-Olo’ ba Prezidenti da Republika hodi bele tau matan ba feto faluk oan kiak sira iha rai laran.
.

Segunda-feira, 13 de Fevereiro de 2012

Amor é um Fogo que Arde sem se Ver

.

Luís Vaz de Camões, in "Sonetos"

Amor é um fogo que arde sem se ver;
É ferida que dói, e não se sente;
É um contentamento descontente;
É dor que desatina sem doer.

É um não querer mais que bem querer;
É um andar solitário entre a gente;
É nunca contentar-se e contente;
É um cuidar que ganha em se perder;

É querer estar preso por vontade;
É servir a quem vence, o vencedor;
É ter com quem nos mata, lealdade.

Mas como causar pode seu favor
Nos corações humanos amizade,
Se tão contrário a si é o mesmo Amor?
.

“Governu Hasai Fundu Minarai U$3.074 Ba OJE”

.

Jornal Timor Post - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Xefe Departementu Jestaun Fundu Petroliferu Banku Sentral Timor-Leste (BSTL), Venancio Alves Maria informa katak, iha tinan 6 (2005-2011) nia laran Governu hasai orsamentu husi fundu minarai hamutuk U$3.074 millaun ba Orsamentu Jeral Estadu (OJE).

“Fundu Minarai gasta ba orsamentu Jeral Estadu (OJE) dezde inisiu husi tinan 2005 ate agora, ita gasta ona total hamutuk U$3.074 millaun, maibe, iha fulan janeiru tinan 2012 seidauk iha transferenai,” Venancio Alves dehan ba Jornalista sira liu husi konferensia ba imprensa iha edifisiu Banku Sentral Timor-Leste, Sesta foin lalais ne’e.

Maski governu hasai osan fundu minarai barak ona maibe, tuir Venancio katak, nia rasik lahatene osan hira mak gasta ona no hira mak restu, maibe Ministeriu Financas maka bele gasta osan hirak ne’e.

Venancio mos esklarese katak, kompetensia departementu jestaun Fundu Minarai nian mak oinsa osan bele tama iha Banku no Jere no aloka ba iha OJE tuir Parlamentu Nasional nia aprovasaun, maibe, iha ejekusaun no implementasaun governu mak bele hatene.
.

Governu Failla Kontrolu Folin Fos “Folin Fos Kontinua Buti Povu Nia Kakorok”

.

Jornal INDEPENDENTE - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Foos naklekar iha estrada ninin Kapital Dili, ho marka oioin, maibe folin foos kontinua sa’e hodi fo impaktu ba povu kiik sira ne’ebe moris ho rendimentu minimu iha sira nia moris.

Importante foos husi rai liur mai Timor ho numeru aas no foos marka foun mosu tan ona, hanesan, Rice Land, Kuda Ulun, Matahari, Globus, Nasi Wangi, no seluk tan, maibe, folin foos iha merkadu folin kontinua sa’e maka’as hodi fo impaktu ba povu kiik sira.

Tuir populasaun iik sira dehan, problema folin nesesidade baziku no fos ne’e, tamba laiha kontrolu husi Governu, hodi fo oportunidade ba emprejariu sira faan tuir deit sira nia gostu.

Foos kuda ulun Kg30 ho folin U$20, ne’ebe antes ne’e U$18,50, Kg 25 US$18 antes ne’e U$16,50, foos rice land US$17, matahari kg 25 US$17.

Tuir negosiante foos iha Komoro, Antonio Berlaku dehan, problema folin foos ne’ebe sa’e, tanba sira sosa tutan husi distributor ho folin karun.

“Ami sosa tutan husi distributor foos sira ho folin aas, ami hetan per saka US$0,50 centavos deit,” dehan nia iha Komoro horsehik.

Ba kestaun ne’e, lamentasaun mos husi Julius Maubere katak, Governu presiza kontrolu ba folin sasan, se la’e povu maka sai vitima, tanba foos nia folin kontinua sa’e maka’as.

“Governu presiza identifika hodi esplika mai ami povu kiik sira, kona ba foos ne’ebe nia folin kontinua sa’e maka’as, karik iha manobra ka jogada folin foos sira,” lamenta nia ho tristeza.
.

“Prezidente FRETILIN Lu-Olo Vizita Eskola Alezadu”

.

Jornal INDEPENDENTE - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Tinan barak ona eskola primaria No 6 ba alezadu nian ka eskola luar biasa iha Taibesi, Sub Distritu Nain Feto, Distritu Dili, produs estudante sira ne’ebe alezadu, maibe la konsege avansa ba ensinu presekundaria tamba liah eskola propru ba alezadu sira iha Timor Leste.

Iha sabdu foin lalais ne’e, Kandidatu Prezidente da Republika Francisco Guterres “Lu-Olo” halao vizita iha eskola alezadu ne’e hodi hare’e kondisaun real husi eskola refere, tantu alunus sira iha prosesu aprendizazen no seluktan.

Iha vizita ne’e, Diretor eskola hatudu metodu hanorin alezadu sira, oinsa bele hanorin labaraik sira matan at, tilun diuk, no seluktan ne’e ba Lu-Olo no nia komitiva.

Haree ba kondisaun ne’e, Lu-Olo hateten, nia parte fo agradesementu bo’ot ba professor sira ne’ebe ho pasensia no esforsu hodi eduka estudante alezadu sira.

“Ne’e mak sosiedade, ita tenki fo valor ba sira atu hanesan deit laiha ida diferente,” dehan Lu-Olo.

Lu-Olo dehan, husi kondisaun ne’ebe estudante sira infrenta, nia parte difisil oituan atu fo apoiu direta, maibe sei esforsu hodi ajuda bainhira iha posiblidade.

“Ne’e estudante sira ne’ebe sei kiik, presiza pasensia ne’ebe maka’as, karik iha futuru governu bele tau matan,” deklara nia.

Hafoin vizita ne’e, kandidatu PR ne’e mos aproveita hodi hasoru malu ho militante no estudante FRETILIN iha sub Distritu refere hodi koalia konaba nia kandidatura.
.

“Dr. Mari Alkatiri: La Presiza Koko Implementa Lian Materna”

.

Jornal INDEPENDENTE - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Sekretariu Jeral Partidu FRETILIN Dr. Mari Alkatiri informa katak, Projeitu lian maternal ne’ebe governu hakarak implementa sei la hetan susesu.

“Hau konsidera projeitu pilotu ho ida ke sei lahatene oinsa atu navega, tanba projeitu ida ne’e hanesan projeitu dezastradu no dezastrozu, hau laiha duvida, nein ida katak, sei iha susesu, nune’e Governu AMP sei faille tan iha lian maternal ne’e,” Informa Mari Alkatiri ba jornalista foin lalais ne’e relasiona ho PM Xanana Gusmao ne’ebe foin lalais hakata ba PN hodi esplika kontiudu husi lian maternal ne’e.

Nia mos hatutan tan katak, lian maternal ne’ebe Ministeriu Edukasaun hala’o hela ne’e nu’udar projeitu UNESCO nian.

Tuir nia, durante ne’e labarik Timoroan sira aprende ona lian Materna iha uma no sira nia vizimu, tanba ne’e, Mari Alkatiri dehan la presiza ona atu hanorin tan iha eskola.

“Ita lapresiza koko buat sira be ita hatene katak sei lahetan susesu diak, tanba loro-loron labarik sira iha uma mos koalia lian maternal,” deklara Sekretariu Jeral FRETILIN ne’e.

Entertantu, igreja katolika, Sosiedade Sicil, membru Parlamentu Nasional balun, Universitariu, Juventude husi Distritu Lospalos rasik kontinua lakonkorda ho politika implementasaun lian maternal ne’e, maske PM Xanana Gusmao hala’o ona esplikasaun iha PN.
.

Governu Failla Implementa Planu Kamara Munisipiu “PM Xanana Gusmao Rekoinese”

.

Jornal INDEPENDENTE - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Primeiru Ministru Xanana Gusmao rekoinese katak, Governu AMP iha tinan hat nia laran seidauk bele implementa Kamara Munisipiu, tanba falta rekursu umanu ba implementasaun munisipiu ne’e.

PM Xanana Gusmao hato’o kestaun ne’e, liu husi deskursu, wainhira halo aprejentasaun ba Orsamentu jeral Estadu (OJE) husi Ministeriu Turizmu Comersiu Industria (MTCI), iha salaun Ministeriu infra-estrutura, foin lalais ne’e.

Xefe Governu ne’e rekoinese durante ninia governasaun falta rekursu umanu, ne’eduni edifisiu Munisipiu ha’at (4) ne’ebe harii iha Distritu, Dili, Baucau, Bobonaro no Oe-Cusse, paradu no laiha ema ida atu servisu iha fatin ne’eba.

“Ami hanoin halo edefisiu ba munisipiu atu halo lalais, iha Baucau, Dili, Bobonaro no Oe-cuse, agora ita boot sira hatene, se mak servisu iha fatin ne’eba, Bibi hamaluk ho susuk mak servisu iha ne’eba,” dehan PM Xanana iha salaun ministeriu infra-estrutura foin lalais ne’e.

Tuir xanana katak, failansu kona ba lakonsege uza edifisiu Munisipiu iha reizaun hirak ne’e, tanba menus rekursu umanu, ne’e duni governu kontinua buka atu hadia hodi fo kapasitasaun ba umanu, atu nune’e bele atinji objetivu ne’ebe AMP planeia.
.

“22 Fevereiru, Loron Ikus Hatama Fotografia”

.

Jornal Timor Post - Segunda, 13 Fevereiru 2012

Diretor Sekretariadu Tekniku Administrasaun Eleitoral (STAE) hateten kandidatu Prezidenti Republika sira ou ekipa Vitoria kandidatu sira tenke hatama hotu ona Biografu, Bandeira, Sigla kandidatura nian maiviha STAE iha dia 22 de Fevereiru.

“Agora biodata fiskais, no dokumentus sira seluk ne’e ita boot sira tenki hatama iha 22 Fevereiru, ida ne’e fo tempu para ami atu imprimi bulletin de votus,” Diretor STAE Tomas Cabral ba jornalista sira iha Salaun STAE, Caicoli, Dili, Sesta (10/02).

Nia haktuir katak, tanba iha lei dehan, sira tenki hatama fotografia kandidatura livre ba eskoilla no ami mos tenta koalia ona ba sira para prepara fiskais ba 630 sentru da votasaun tamba se to’o loron sira lakonsege no ema sei laiha iha sento votasaun.

“Iha lei dehan, kandidatu sira livre atu eskoila fotografia ne’e bele influensia sira nia direitu no votus iha 630 sentru da votasaun, diretu ne’e mos atu eskoilla sigla, bandeira.

“Ami mos husu ba kandidatu sira atu informa mai STAE, sede kandidatura ne’e iha ne’ebe, tantu kandidatu independente ou apoiu husi partidus politikus ou grupos nomos numeru de kontaktu,” salienta Tomas Cabral.

Tanba ne’e, kuandu iha 22 Fevereiru Tribunal de Rekursu deside hasai lista kandidatura definitive no depois sei iha soreteu lista atu ba tau iha voletin de votus haruka mai ona iha STAE para hatama ona iha boletin de votu.

STAE mos husu ba kandidatu PreZidenti sira atu prepara mos fiskais minimu nain tolu no masimu nain 5 no tau reprezetante difinitivu iha STAE Nacional no Distrital.
.