.
Timor Post-25.2.2011
DILI—Uluk, deputadu sira iha Parlamentu Nasionál prefere atu harii uluk Portu Naval maka sosa ró. Maibé, Sekretáriu Estadu Defeza la konkorda. Nia hakarak sosa tiha ró maka foin harii Portu neineik. Razaun simplis de’it. Tanba planu sosa ró feitu ona. Hahú kedas iha tinan 2008 liu ba.
Agora, ró mai tiha ona maibé atranka de’it iha tasi klaran. Tanba ró atranka iha tasi klaran, Sekretáriu Estadu Defeza senti laran todan. Tanba ne’e, nia aloka dadauk US$7 Miliaun atu harii portu temporáriu ho luan metru 120 kuadradu no multiplika 6 metru kuadradu. Ne’e urjenti.
“Ida ne’e temporáriu tanba sé atu ba permanenti entaun ami kalkula presiza miliaun 14 USD. Maibé, ami hanoin katak ne’e urjenti ho preparasaun ba semana hitu (Agustu 2010) ita bele uza ona,” Sekretáriu Estadu Júlio Tomas Pinto dehan ba media iha 11 Juñu 2010.
Ko’alia mesak midar maibé atu implementa kusta oituan. Realidade hatudu katak liu ona semana hitu (7) no atu besik tinan ida ona maibé Portu Temporariu nia espiritu santu ita la hetan took ida. Konstrusaun seidauk la’o.
Atrazamentu ne’e, halo membru Parlamentu raan la halai. Prezidenti Komisaun B Parlamentu Nasionál ba assuntu Defeza no Seguransa Deputadu Duarte Nunes bolu atensaun ba Governu atu aselera lalais Portu temporariu Hera tanba bele afeta ba kondisaun ró Naval F-FDTL.
“Ró rua ne’e to’o ohin loron seidauk iha fatin atu atranka. Kuandu iha temporal ruma (laloran boot) bele estraga. Tanba ne’e, iha inkontru ho Governu ami hotu-hotu halo presaun para governu aselera lalais tanba iha perigu amesa ró rua ne’e,” Duarte dehan ba Timor-Post iha nia knaar fatin, Kuarta (23/02).
Deputadu Duarte raan la halai, Vise Prezidenti Komisaun G trata assuntu Infraestrutura no Ekipamentus Inacio Moreira hetok tensaun alta. Nia obriga Governu tenki toma responsablidade hodi husu Kompañia Lifese Engeneering husi Austrália atu remata kontrusaun refere.
Wow, estrañu. Tuir infromasaun ne’ebé governu liu husi Sekretariu Estadu Defeza hateten Governu selu ona Millaun $4.5 maibé Portu ne’e seidauk iha.
“Agora pergunta maka ne’e, osan ne’e sai tiha ona maibé tanbasa maka Portu ne’e seidauk iha,” Inacio kestiona.
Krítika ba konstrusaun Portu Naval Hera mai naba-naban. Koordenadór ONG Fundasaun Mahein Frei dos Martires da Costa Guterres lamenta. Tuir nia Governu hasai osan $7 miliaun ba Portu Temporariu Hera no tuir planu remata hotu iha 2010 maibé la akontese.
“To’o agora dadauk sasán sira ne’ebé maka atu halo Portu Hera ne’e foin maka mai to’o iha Dili,” nia eskalese.
Frei ho oin la mamar hasoru Governu. Nia husu Governu tenki aselera projetu refere tanba Governu maka iha kompeténsia boot hodi foti desizaun atu bele halo remata Portu Temporariu.
Major Jenerál Taur Matan Ruak mós senti la kontenti. Bainhira halo inkontru ho Komadante Supremu F-FDTL no Prezidenti da Republika José Ramos Horta iha Kuarta horisehik, Matan Ruak hateten atrazamentu ba Portu Naval bele fó impaktu ba ró rua tanba fatin atranka seidauk iha.
Sorte at. Jenerál Fitun Rua haktuir ho udan boot ne’ebé akontese dadaun halo kondisaun Portu Naval at liutan tanba mota tama to’o área Naval Hera. Taur ko’alia to the point. Nia husu ba Governu liu husi Sekretáriu Estadu Defeza tenki halo esforsu barak hodi bele salva Portu Naval Hera.
Entretantu, Kompañia Lifese Pty Ltd defende an. Lifese konsidera Governu maka halo atraza. Lifese haruka ona karta notifikasaun ba Governu ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Kay-Rala Xanana Gusmão kona-ba razaun atrazementu Portu Hera.
Harii konstrusaun Portu Temporáriu Hera, Kompañia Lifese depende de’it ba surat intensaun (Letter of Intent – LOI) ne’ebé governu TL fó sai iha data 31 Marzu 2010.
“Ami kompriende urjénsia projetu ne’e. Lifese hola medidas lalais kedas bainhira simu LOI iha 1 Abril 2010. Lifese buka halo buat hotu tuir oportunidade ne’ebé mosu halo deseñu no kontrusaun no transportasaun husi tasi balun, molok obras hahú iha fatin,” katak Commercial Manager no Assesor Juridiku Kompañia Lifese Pty Ltd, Zena Dabboussy-Bardouh iha nia karta ne’ebé haruka ba governu TL, foin lalais ne’e.

Timor Post-25.2.2011
DILI—Uluk, deputadu sira iha Parlamentu Nasionál prefere atu harii uluk Portu Naval maka sosa ró. Maibé, Sekretáriu Estadu Defeza la konkorda. Nia hakarak sosa tiha ró maka foin harii Portu neineik. Razaun simplis de’it. Tanba planu sosa ró feitu ona. Hahú kedas iha tinan 2008 liu ba.
Agora, ró mai tiha ona maibé atranka de’it iha tasi klaran. Tanba ró atranka iha tasi klaran, Sekretáriu Estadu Defeza senti laran todan. Tanba ne’e, nia aloka dadauk US$7 Miliaun atu harii portu temporáriu ho luan metru 120 kuadradu no multiplika 6 metru kuadradu. Ne’e urjenti.
“Ida ne’e temporáriu tanba sé atu ba permanenti entaun ami kalkula presiza miliaun 14 USD. Maibé, ami hanoin katak ne’e urjenti ho preparasaun ba semana hitu (Agustu 2010) ita bele uza ona,” Sekretáriu Estadu Júlio Tomas Pinto dehan ba media iha 11 Juñu 2010.
Ko’alia mesak midar maibé atu implementa kusta oituan. Realidade hatudu katak liu ona semana hitu (7) no atu besik tinan ida ona maibé Portu Temporariu nia espiritu santu ita la hetan took ida. Konstrusaun seidauk la’o.
Atrazamentu ne’e, halo membru Parlamentu raan la halai. Prezidenti Komisaun B Parlamentu Nasionál ba assuntu Defeza no Seguransa Deputadu Duarte Nunes bolu atensaun ba Governu atu aselera lalais Portu temporariu Hera tanba bele afeta ba kondisaun ró Naval F-FDTL.
“Ró rua ne’e to’o ohin loron seidauk iha fatin atu atranka. Kuandu iha temporal ruma (laloran boot) bele estraga. Tanba ne’e, iha inkontru ho Governu ami hotu-hotu halo presaun para governu aselera lalais tanba iha perigu amesa ró rua ne’e,” Duarte dehan ba Timor-Post iha nia knaar fatin, Kuarta (23/02).
Deputadu Duarte raan la halai, Vise Prezidenti Komisaun G trata assuntu Infraestrutura no Ekipamentus Inacio Moreira hetok tensaun alta. Nia obriga Governu tenki toma responsablidade hodi husu Kompañia Lifese Engeneering husi Austrália atu remata kontrusaun refere.
Wow, estrañu. Tuir infromasaun ne’ebé governu liu husi Sekretariu Estadu Defeza hateten Governu selu ona Millaun $4.5 maibé Portu ne’e seidauk iha.
“Agora pergunta maka ne’e, osan ne’e sai tiha ona maibé tanbasa maka Portu ne’e seidauk iha,” Inacio kestiona.
Krítika ba konstrusaun Portu Naval Hera mai naba-naban. Koordenadór ONG Fundasaun Mahein Frei dos Martires da Costa Guterres lamenta. Tuir nia Governu hasai osan $7 miliaun ba Portu Temporariu Hera no tuir planu remata hotu iha 2010 maibé la akontese.
“To’o agora dadauk sasán sira ne’ebé maka atu halo Portu Hera ne’e foin maka mai to’o iha Dili,” nia eskalese.
Frei ho oin la mamar hasoru Governu. Nia husu Governu tenki aselera projetu refere tanba Governu maka iha kompeténsia boot hodi foti desizaun atu bele halo remata Portu Temporariu.
Major Jenerál Taur Matan Ruak mós senti la kontenti. Bainhira halo inkontru ho Komadante Supremu F-FDTL no Prezidenti da Republika José Ramos Horta iha Kuarta horisehik, Matan Ruak hateten atrazamentu ba Portu Naval bele fó impaktu ba ró rua tanba fatin atranka seidauk iha.
Sorte at. Jenerál Fitun Rua haktuir ho udan boot ne’ebé akontese dadaun halo kondisaun Portu Naval at liutan tanba mota tama to’o área Naval Hera. Taur ko’alia to the point. Nia husu ba Governu liu husi Sekretáriu Estadu Defeza tenki halo esforsu barak hodi bele salva Portu Naval Hera.
Entretantu, Kompañia Lifese Pty Ltd defende an. Lifese konsidera Governu maka halo atraza. Lifese haruka ona karta notifikasaun ba Governu ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru Kay-Rala Xanana Gusmão kona-ba razaun atrazementu Portu Hera.
Harii konstrusaun Portu Temporáriu Hera, Kompañia Lifese depende de’it ba surat intensaun (Letter of Intent – LOI) ne’ebé governu TL fó sai iha data 31 Marzu 2010.
“Ami kompriende urjénsia projetu ne’e. Lifese hola medidas lalais kedas bainhira simu LOI iha 1 Abril 2010. Lifese buka halo buat hotu tuir oportunidade ne’ebé mosu halo deseñu no kontrusaun no transportasaun husi tasi balun, molok obras hahú iha fatin,” katak Commercial Manager no Assesor Juridiku Kompañia Lifese Pty Ltd, Zena Dabboussy-Bardouh iha nia karta ne’ebé haruka ba governu TL, foin lalais ne’e.
Iha karta laran hatete, hafoin simu LOI iha 13 Abril 2010, Kompañia hetan notifikasaun katak molok kontratu fó sai, Ministériu Infraestrutura tenke halo aprovasaun ba deseñu no Scope of Work no Bill of Quantities.
“Iha 15 Abril 2010, Lifese entrega ba Ministériu Infraestritura dokumentus tuir mai hanesan kalkulu ba deseñu, Bill of Quanmtity, Scope of Work, Specification. Maibé, to’o 30 Abril 2010, kompañia seidauk simu resposta formál ida kona-ba kontratu to’o iha ne’ebé,” Zena hateten.
La’os ne’e de’it. Iha fulan Maiu 2010 nia rohan, Lifese remata obras no entrega notas (invoices) hamutuk US $3,873,732.87 ba governu atu selu uluk tanba sira nia “cash flow” (osan ne’ebé iha liman) ba projetu ida ne’e hotu tiha ona.
“Ami halo imprestimu (husu kreditu) ba osan tan. Ida tan iha dívidas ba invoices husi sub-kontratór no supplier ne’ebé liu US $3.873 milloens ne’ebé iha invoice ami hatama,” nia akresenta.
Zena honestu de’it katak Portu ne’e atraza tanba atrazu iha pagamentu, Limited Credit no potensial ba kustus detensaun tanba Lifese hahú projetu tuir Surat Intensaun (Letter of Intent – LOI) ba data 1 Abril 2010.
Lifese entrega invoices kada semana rua hanesan tuir mai: Invoice No 4703 ho data 12 Abril 2010, Invoice No 4704 ho data 27 Abril 2010, Invoice No 4711 ho data 24 Maiu 2010, Invoice No 4717 ho data 7 Juñu 2010.
“Ami intrega invoice bebeik kada semana rua no loloos pagamentus tenke halo tuir mai. Parte rua konkorda katak pagamentu sei halo iha montantes boot tuir Artigo 48.4. Tanba ne’e, Lifese kalkula koretamente funan tuir pagamentu montante boot husi 9 Julhu 2010,” Zena subliña.
Nia haktuir pagamentu dala uluk ne’ebé Lifese simu husi Governu TL iha 12 Agostu 2010 ho osan $1,000,000.00.
“Iha Abril 2010 to’o Juñu 2010, iha invoice ho montante US $3,247,925.00. Invoice hirak ne’e la hetan pagamentu too 15 Outubru 2010 no violasaun ba akordu kona-ba prazu pagamentu loron 14 husi data invoice nian,” nia hatutan.
Maibé, Sekretáriu Estadu Defeza (SED) Julio Tomas Pinto mós foti liman hodi ko’alia. Nia hatete problema iha Portu temporariu tarde tanba asina kontratu tarde. Tuir nia dokumentus sira iha momentu ne’ebá prepara hotu iha Sekretariadu Tékniku Aproivizionamentu (STA) iha Eis Vise Ministru Mario Carrascalão nia kompeténsia.
Nia rekoñese konstrusaun Portu ne’e tarde tanba prosesu dezenvolvimentu Portu temporariu ne’e liu husi faze rua. Faze primeiru maka prepara materiál ne’ebé maka kompañia halo iha Sidney-Austrália para lori mai TL no faze segundu oinsá sira halo mobilizasaun ba sasán sira ne’e para halo kontrusaun ne’e iha Hera.
Tanba ne’e, nia esplika, tuir kontratatu ne’ebé maka governu asina ona depois bazeia ba relatóriu maka SED halo ona pagamentu ba sasán sira ne’e ho montante $4.5 milloens.
Tuir loloos, nia informa, kontrtatu ba Portu refere Kompañia halo hotu iha 31 de Outobru 2010, maibé prosesu pagamentu no inspesaun lori sasán mai TL gasta tempu barak.
Lia ida tutan ho lia seluk. Advaizór Nasionál Aprovizionamentu Samuel Marçal ne’ebé maka halo inspesaun ba kompañia ne’e hateten progresu iha terenu iha problema duni tanba iha kontratu liu-liu sistema pagamentu rai rua nian la hanesan tanba sistema Austrália nian hakarak selu kada semana rua (loron 14) maibé TL nia sistema pagamentu selu kada fulan ida (loron 30).
Maske nune’e, nia hateten, bainhira halo diálogu ho kompañia parte rua iha aseitasaun ona tanba projetu refere sei komesa ona iha tempu besik.
“Ha’u hanoin konstrusaun iha ne’ebá la kleur sei remata. Iha semana neen nia laran konstrusaun ne’e bele hotu,” Marçal tenik.
Maske oras ne’e Portu Temporáriu seida’uk harii maibe iha fulan Jullu tinan ne’e ró 2 ne’ebé Korea do Sul ajuda sei to’o iha Timór.
“Ha’u hanoin ró 2 ba Komponenti Naval F-FDTL ne’e to’o iha fulan Jullu nia laran. Ita sei treinu ita nia ema para atu bele utiliza ró sira ne’e no oinsá atu halo manutensaun ba ró hirak ne’e,” Sekretáriu Estadu Defeza katak ba Timor-Post iha Palásiu Governu, Kinta (24/02).
Julio haktuir foin lalais ne’e Tékniku Forsa Naval hakat ona ba iha ne’ebá (Korea do Sul) hodi haree ró rua ne’e katak di’ak atu halo operasaun iha tasi Timor nian. (ono/flo)
.

2 comentários:
BLOGO PROPAGANDA FRETLIN NIAN IDA NE ema lobuk ida mak harii. Sira ne mai hosi hosi "kambada extrimista kidung-makerek".
Sira nia atan Timor oan identidade (oportunista no asimiladu politika) hanesan Arsenio Bano, Jose Manuel Fernandes, Elizario ulun-Britas ho Osorio beik, Antero Benedito Oportunista, Nuno Tjailoro ho seluk tan) mak suporta sira. Maske atan sira ne Uma Luluik iha mais siar hakarak sai atan ba "kidung-makerek" sira nafatin.
Kambada "kidung makerek" sira ne mesak kolonialista nia restu sira: sempre halo propaganda foer hodi exploita ita Timor Oan maubere ain-tanan nebe Mari Alkatiri bolu fuk lafase, kaixa-kaixote, beikten ho analfabeto (nebe iha uma-lulik))hodi sira bele UKUN ITA NAFATIN.
Sira mak hanesan tuir mai ne:
1. Raul Mosaco (Aikurus Nice), eis ministro Infrastrutura agora moris TABELE hela iha Melbourne;
2. Jose Teixeira, Fahi Makau;
3. Harold Mucho, asessor angin ribut ba Mari-Lu;
4. Mari Alkatiri rasik (agora gava an dehan nia mak halo buat hotu iha 1975);
5. Ho bandido seluk kidung makerek selu tan.
Sira nia target maka ATAKA no TOLOK Maun Boot Xanana - hodi dun nia naokten ho koruptor. Sira haluhan tiha katak nia fo nia vida tomak ba Timor oan nia libertasaun.
Sira mos ataka ema nebe suporta maun Xanana hanesan naokten, opportunista no koruptor -- hodi lohi ka exploita ita nia maluk ain-tanan sira nia sentimento emosional - nune hodi ita Timor Oan han malu nafatin no "kidung-makerek" sira bele ukun Timor-Leste hanesan sira nia avon kolonialista sira. Hakoak Boot!
Nikita Kablaki
Povo sei LA HILI FRETILIN RADICAL tamba rasaun lubun ida. Se hili sira signifika katak:
1. Hili Ditador Mari Alkatiri
2. Hili Terrorista Osama bin Laden
3. Hili Ditador Kadhafi, Ditador Ben Ali, Ditador Mubarak.
4. Hili FAHE KILAT ba MILISI Fretilin hanesan Rogerio haruka polisia ba fahe kilat ba Railos iha Cemiterio Liquisa.
5. Hili Crise politica-militar hanesan 2006.
6. Hili OBRIGA empressarios fo osan 5% husi total orcamento projectos ba COFRE FRETILIN.
7. Hili contra Igreija Catolica, i BANDU ENSINO RELIGIAO iha escolas.
8. Hili LA HALO desenvolvimento ba povo no rai.
9. Hili LA AJUDA ORCAMENTO BA DIOCESE DILI, BAUCAU NO MALIANA.
10.Hili halo pressaun ba Jornais, radio e televisaun.
11. Hili KAHUR INTERESSE PRIVADO NO PARTIDO LIU FALI INTERESSE NASAUN NO POVO.
12. Hili MILITANTE FRETILIN DEIT MAK SIMU FOS. Povo tenki hatudu CARTAO FRETILIN MAK BELE SIMU FOS, SELAE MATE HAMLAHA TAMBA LAIHA CARTAO FRETILIN. Ne akontese iha 2006.
13. Hili NAOK OSAN MINA TIMOR BA INTERESSE PARTIDO FRETILIN DEIT.
14. Hili LA FO TAN SUBSIDIO BA VETERANOS, FERIK -KATUAS
15.Hili Alkatiri nia maun alin mak kaer projecto laiha qualidade.
16.Hili Alkatiri nia ferik oan sai nafatin Embaixadora iha Mocambique too rohan laek.
17.Hili Militante Fretilin hanoin no hahalok RACISTA, PRIMORDIALISMO, DIVISIONISMO
18. Hili usa Ana Pessoa, militante Fretilin ho cargo Procuradora Geral halo perseguisaun politica ba adversarios politicos.
19. Hili FRETILIN LAKON BOT LIUTAN IHA ELEISAUN PRESIDENCIAL NO LEGISLATIVAS 2012.
20.Hili Alkatiri, Arsenio Bano no Jose Teixeira nebe LA HATENE INTERPRETA CONSTITUISAUN NO LEI, maibe INTERPRETA TUIR SIRA NIA GOSTO, INTERESSE PESSOAL NO PARTIDO FRETILIN.
Piss..husi:
Nikita Labamba ho Ameta Lambada
Enviar um comentário