.
Josefa Parada - Kinta, 04 Novembru 2010 - SUARA TIMOR LOROSAE
SHANGHAI - Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmao, Segunda (31/10) liuba halao inkontru bilateral ho Primeiru Ministru Cina, WEN Jiaboa hodi koalia konaba koperasuan rai rua ba futuru.
Tuir reportajen Jornalista STL Eugenio Pereira husi edifisiu Four Seasions Hall Changhai – Cina katak, iha inkontru ne’e PM Xanana Gusmao aprezenta mos propsota atu halao imprestimu fundus ba governu Cina hodi apoiu TL iha implementasaun Planu Estrateziku Dezemvolvimentu Nasional (PEDN) hotu nebe PM Xanana sosializa ona ba povu TL tomak hodi implementa iha tempu besik no tempu naruk. PM Xanana informa katak, tanba povu hakarak PEDN tenki implementa ona, tanba governu tenki buka meus atu halao imprestimu osan ba governu Cina atu fo apoiu ba TL halao dezemvolvimentu.

Josefa Parada - Kinta, 04 Novembru 2010 - SUARA TIMOR LOROSAE
SHANGHAI - Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmao, Segunda (31/10) liuba halao inkontru bilateral ho Primeiru Ministru Cina, WEN Jiaboa hodi koalia konaba koperasuan rai rua ba futuru.
Tuir reportajen Jornalista STL Eugenio Pereira husi edifisiu Four Seasions Hall Changhai – Cina katak, iha inkontru ne’e PM Xanana Gusmao aprezenta mos propsota atu halao imprestimu fundus ba governu Cina hodi apoiu TL iha implementasaun Planu Estrateziku Dezemvolvimentu Nasional (PEDN) hotu nebe PM Xanana sosializa ona ba povu TL tomak hodi implementa iha tempu besik no tempu naruk. PM Xanana informa katak, tanba povu hakarak PEDN tenki implementa ona, tanba governu tenki buka meus atu halao imprestimu osan ba governu Cina atu fo apoiu ba TL halao dezemvolvimentu.
“ Ita hatene inkontru hanesan ne’e seidauk hasai solusaun ida, maibe hau temi ba Timor se bele karik Cina loke mos dalan, ita hetan imprestimu, nebe ita bolu dehan emprestimu konsesional, hodi ita bele implementa ita nia mehi sira iha PEDN,” tenik PM ba jornalista hafoin inkontru.
PM dehan, TL husu atu Cina apoiu fundus, tanba antes ne’e Cina fo mos apoiu fundus imprestimu ba Governu Gana ho total billiaun 13 hodi hari infra-estrutura baziku iha areia petroliu no seluk tan.
Iha fatin hanesan, PM Cina WEN promote ba PM Xanana katak, Cina sei fo nafatin apoiu hotu nebe TL presiza atu halao iha povu TL nia moris no dezemvolvimentu rai ki'ik ba futuru.
“Ami sei nakloke ba emprestimu osan atu halao dezemvolvimentu infra-estrutua baziku ba nasaun sira nebe presiza ajuda,” tenik PM Cina durante halao inkontru.
PM Cina WEN mos hato agradese ba estabilidade iha TL nebe hahu lao diak no hahu mehi abansa ba dezemvolvimentu. Xefi Governu Cina mos hatete katak, nia parte sei hakas kompanha sira nebe halao servisu ba monta tore eletrisidade iha TL tenki halo remata lalais prozeitu ho kualidade tuir tempu.
Nune’e mos Embaixador Timor Leste ba Cina, Olimpio Miranda Branco reforsa katak, nia parte sei hametin nafatin koperasaun hodi deskuti konaba asuntu imprestimu fundus. Nia dehan, Cina nudar nasaun bo’ot nebe nia dezemvolvimentu ekonomia lao makas, tanba TL nudar nasaun foun presiza hetan apoiu husi Cina.
Tuir Embaixador ne’e katak, durante ne’e governu Cina mos fo ona apoiu barak ba TL hanesan bolsu estudu, konstruksaun edifisiu PR Horta, MNE, fasilita TL sosa ro ba F-FDTL, no halo uma ba F-FDTL sira no apoiu seluk tan. Maske governu Cina seidauk deklara total osan hira maka atu fo apoiu ba TL, tanba presiza hein relatoriu servisu husi nivel tekniku rai rua. Eugenio Pereira
.
PM dehan, TL husu atu Cina apoiu fundus, tanba antes ne’e Cina fo mos apoiu fundus imprestimu ba Governu Gana ho total billiaun 13 hodi hari infra-estrutura baziku iha areia petroliu no seluk tan.
Iha fatin hanesan, PM Cina WEN promote ba PM Xanana katak, Cina sei fo nafatin apoiu hotu nebe TL presiza atu halao iha povu TL nia moris no dezemvolvimentu rai ki'ik ba futuru.
“Ami sei nakloke ba emprestimu osan atu halao dezemvolvimentu infra-estrutua baziku ba nasaun sira nebe presiza ajuda,” tenik PM Cina durante halao inkontru.
PM Cina WEN mos hato agradese ba estabilidade iha TL nebe hahu lao diak no hahu mehi abansa ba dezemvolvimentu. Xefi Governu Cina mos hatete katak, nia parte sei hakas kompanha sira nebe halao servisu ba monta tore eletrisidade iha TL tenki halo remata lalais prozeitu ho kualidade tuir tempu.
Nune’e mos Embaixador Timor Leste ba Cina, Olimpio Miranda Branco reforsa katak, nia parte sei hametin nafatin koperasaun hodi deskuti konaba asuntu imprestimu fundus. Nia dehan, Cina nudar nasaun bo’ot nebe nia dezemvolvimentu ekonomia lao makas, tanba TL nudar nasaun foun presiza hetan apoiu husi Cina.
Tuir Embaixador ne’e katak, durante ne’e governu Cina mos fo ona apoiu barak ba TL hanesan bolsu estudu, konstruksaun edifisiu PR Horta, MNE, fasilita TL sosa ro ba F-FDTL, no halo uma ba F-FDTL sira no apoiu seluk tan. Maske governu Cina seidauk deklara total osan hira maka atu fo apoiu ba TL, tanba presiza hein relatoriu servisu husi nivel tekniku rai rua. Eugenio Pereira
.

0 comentários:
Enviar um comentário