.
19 de Novembro de 2010 - sapo.tl
Ministru Negósius Estranjeirus, Zacaria Albano da Costa dehan katak primeiru-ministru xinés Wen Jiabao konkorda ona ho pedidu ne’ebé halo husi primeiru-ministru Xanana Gusmão, husu ona ba Governu xinés atu fornese ba estadu ho apoiu iha materiál nó finanseiru.
Ministru da Costa dehan ona katak Governu xinés sei konkretiza ninia kompromisu hodi fornese fós tonelada 50 000 ba Timor-Leste tinan ida ne’e.
“Sira aseita ona pedidu husi primeiru-ministru Xanana Gusmão nó katak sei importa fós tonelada rihun 50 ba país” tenik ona ministru Costa.
Ministru da Costa hatutan katak sira mós asina ona Memorandu ida konabá Entendimentu (MoU) ho ministru xinés ba Turismu nó Komérsiu, ne’ebé sei fó osan ho valór EUA $ milloens 7, nia hatutan tán katak osan ne’e sei uza ba sede Polísia Nasionál (PNTL), liuliu ba BOP [polísia espesiál] iha distritu Baucau.
Ministru da Costa mós hateten katak governu xinés mós kria pakote ida iha osan liu husi atribuisaun ba 1,6 mil milloens totál Rennimbi [moeda xina nian] hodi ajuda apoiu País sira Lian-Portugés (CPLP iha áfrika nó rejiaun sira husi Ázia.
Fonte:STL
.

19 de Novembro de 2010 - sapo.tl
Ministru Negósius Estranjeirus, Zacaria Albano da Costa dehan katak primeiru-ministru xinés Wen Jiabao konkorda ona ho pedidu ne’ebé halo husi primeiru-ministru Xanana Gusmão, husu ona ba Governu xinés atu fornese ba estadu ho apoiu iha materiál nó finanseiru.
Ministru da Costa dehan ona katak Governu xinés sei konkretiza ninia kompromisu hodi fornese fós tonelada 50 000 ba Timor-Leste tinan ida ne’e.
“Sira aseita ona pedidu husi primeiru-ministru Xanana Gusmão nó katak sei importa fós tonelada rihun 50 ba país” tenik ona ministru Costa.
Ministru da Costa hatutan katak sira mós asina ona Memorandu ida konabá Entendimentu (MoU) ho ministru xinés ba Turismu nó Komérsiu, ne’ebé sei fó osan ho valór EUA $ milloens 7, nia hatutan tán katak osan ne’e sei uza ba sede Polísia Nasionál (PNTL), liuliu ba BOP [polísia espesiál] iha distritu Baucau.
Ministru da Costa mós hateten katak governu xinés mós kria pakote ida iha osan liu husi atribuisaun ba 1,6 mil milloens totál Rennimbi [moeda xina nian] hodi ajuda apoiu País sira Lian-Portugés (CPLP iha áfrika nó rejiaun sira husi Ázia.
Fonte:STL
.

3 comentários:
AMP nauk osan povu nian la too, sei esmola tan fos tonelada 50.000 ho osan balu ba tinan ida nee husi governu Xina.
Orsamentu tinan 2010 nian, AMP gasta arbiru.
Ne atitude neo kolonialistas nian.
Osan 7 jutas ba sede diak maibé hau hare la realístiku.
Iha Europa 5 jutas euros bele halo prédiu boot ida mesmu materiais folin karu liu dala hira kompara timor.
Se Governu usa osan 7 ba sede ida ne'e la justu. Se loos duni entaun sede polísia ne'e akupa tomak iha Baucau Vila Nova, ne mak foin realístiku.
Se matenek timoroan balun iha kapasidade ha planu ba konstrusaun Sede Polísia Timor, nusa mak Governu Timor la aproveita.
Prosesu ne'e liu husi estudu viabilizasaun ida, nune'e para sedes polisiais iha Timor laran tomak tenke iha modelu ida deit, labele oin ketak2. Agora iha Baucau bolu Xina, Maliana bolu Australi, Dili nian bolu Amarika, ne'e halo nusa?
Se ita uja engenheiros timor oan sira halo estudu viabilizasaun hau hanoin Timor sei iha oin ida deit liliu construção dos sedes policiais.
Se ita uja grupu engenheiro ida no hetan apoio perito ida para halo estudu ne'e, buat furak ida ba futuru.
Kompanhia ka construtor civil sira halao tuir deit pla ne'ebé grupo estudu ne'e trasa ona. Tamba estudu no planu bele halo dala ida deit, maibé konstrusaun bele halo tuir EJE tinan-tinan. Tuir hau nia hanoin planu konstrusaun ne'e inklui ho nia orsamentu ba konstrusaun (nudar previzaun tama iha planu grupu engenheiru), nune'e kompanhia nebe deit mak hakarak halao projecto de construção la halo manobra tunsae, bosok Governo, dehan ida ne-ida neba falta, osan la to'o.
Se governo halo ona acordo ho Xina ba sede policia Baucau, diak hotu ho ida ne'e, tamba hau hare osan boot demais. SES halo planu foun ba Sede polisia iha distritu seluk.
Enviar um comentário