.
SUARA TIMOR LOROSAE - Sesta, 01 Outubru 2010
DILI – desizaun governu hodi hapara distribuisaun fo’os liu husi postu fa’an fo’os fo impkatu. Laos deit iha capital Dili, maibe presu fo’os iha distritub mós sa’e maka’as.
“Agora dadaun kontinua fa’an US$17 ba saka ida. Folin fo’os kontinua sa’e maka’as,” dehan administrador Distritu Baucau, Antonio Afonso Guterres, iha Dili foin dadauk nee.
Tuir nia, agora dadaun sira la hatene semak atu sai lolos fornesedor fo’os ba populasaun. Tamba, primeiru fo sai husi karta ba autoridade lokal sira katak emprezariu sira maka sai fornesedor ba komunidade. Tamba liu husi avaliasaun ida emprezariu fa’an fo’os tuir sira nia hakarak inklui espekulasaun presu ida-idak ninian.
Bainhira sira reniaun iha fulan Janeiru liu ba katak avaliasaun ne’e fo fali ba xefi suku. To’o derepenti para la liu husi autoridade lokal hatete katak liu kualifikasaun mak foin sira mantein ka ema seluk, mais ikus laiha avaliasaun ho administrador sira, no laiha karta ofisial ne’ebe iha sira nia le’et.
Administrador ne’e hatete katak, derepente fo’os fa’an nafatin iha kraik balun dehan emprezariu sira fornesedor. “Ita hatene emprezariu iha nia servisu iha kedas ona sira iha modalidade tamba sira iha kompania tamba saida mak ita fornese nafatin ba sira? Sira hetan lukru bo’ot, tamba sa mak la fo ba ema sira ne’ebe hakarak inisiativu fa’an hodi desenvolve sira nia-an,”dehan Administrador Baucau ne’e.
Administrador salenta katak fo’os iha Baucau kontinua sa’e derepenti no se-semak sai fornesedor sira la hatene. Tamba ne’e, Fo’os ne’ebe mak 25kg lolos US$10 maibe fa’an fali ba US$11-US$12, no fo’os 35kg fa’an ba US$17.
“Hau mos hanesan autoridade presisa ba sosa tamba nesesidade. Maibe realmente Governu liu husi MTCI sedauk indika karta mai ami halo intervensaun,”dehan Antonio.
Husi intervensaun ne’e hotu katak Antonio bele kria konfrontasaun para aumenta problema iha baze ita hatene ne’e interese liu povu. Nomos estraga instabilidade tamba ne’e mak tenke iha kordenasaun ou kolaborasaun para hetan sinkonizasaun dadus atu bele asegura implementasaun politika MTCI nian hodi lao tuir regula katak MTCI tenke fa’an ho standar 25kg US$9.
“Labele hala’o tuir ida-idak nia hakarak no presu tuir nia hakarak. Emprezariu raut osan ita hatudu ba ema liur katak redusaun pobreza ema ne’ebe standar ekonomia moris diak nafatin tamba ne’e mak tenke halo peskijasaun prefunda semak sai fornesedor ba fo’os,”Antonio tenik.
Tamba ne’e, Mekanismu ne’ebe sira husu ba Ministeriu relevante liliu MTCI tenke kordena didiak komunidade hodi asegura implementasaun para halo monitorizasaun ho diak.
“Iha Baucau ami prende tamba hasai fo’os iha polisia nia fatin ntaun ita laiha kordenasaun. Iha nivel nasional fo tulun para ema ejekuta lao tuir ba politika Ministeriu nian. Kordenasaun tenke forte hodi asegura implementasaun distribui fo’os labele to’o tinan ida muda halo ami konfusaun,”salenta Antonio.
Iha parte seluk, Joana Fernandes ne’ebe husi Distritu Baucau, hatutan katak sira ladun kontente ho mekanismu fa’an fo’os ne’ebe mak iha. Tamba ne’e sira sujere ba Ministeriu ne’ebe kompetente atu hare lolos semak atu sai fornesedor ba populasaun sira. Atu nune’e labele sai konfusaun ba malu.
Liafuan hanesan husi, Norberto Pereira ne’ebe mak hasoru iha Merkadu Komoro konfesa katak hare ba fo’os kontinua sai konfusaun, intermus ne’ebe diak liu entrega ba xefi suku sira hodi mantein nafatin atu fa’an. Atu nune’e labele kria problema. vey
.

SUARA TIMOR LOROSAE - Sesta, 01 Outubru 2010
DILI – desizaun governu hodi hapara distribuisaun fo’os liu husi postu fa’an fo’os fo impkatu. Laos deit iha capital Dili, maibe presu fo’os iha distritub mós sa’e maka’as.
“Agora dadaun kontinua fa’an US$17 ba saka ida. Folin fo’os kontinua sa’e maka’as,” dehan administrador Distritu Baucau, Antonio Afonso Guterres, iha Dili foin dadauk nee.
Tuir nia, agora dadaun sira la hatene semak atu sai lolos fornesedor fo’os ba populasaun. Tamba, primeiru fo sai husi karta ba autoridade lokal sira katak emprezariu sira maka sai fornesedor ba komunidade. Tamba liu husi avaliasaun ida emprezariu fa’an fo’os tuir sira nia hakarak inklui espekulasaun presu ida-idak ninian.
Bainhira sira reniaun iha fulan Janeiru liu ba katak avaliasaun ne’e fo fali ba xefi suku. To’o derepenti para la liu husi autoridade lokal hatete katak liu kualifikasaun mak foin sira mantein ka ema seluk, mais ikus laiha avaliasaun ho administrador sira, no laiha karta ofisial ne’ebe iha sira nia le’et.
Administrador ne’e hatete katak, derepente fo’os fa’an nafatin iha kraik balun dehan emprezariu sira fornesedor. “Ita hatene emprezariu iha nia servisu iha kedas ona sira iha modalidade tamba sira iha kompania tamba saida mak ita fornese nafatin ba sira? Sira hetan lukru bo’ot, tamba sa mak la fo ba ema sira ne’ebe hakarak inisiativu fa’an hodi desenvolve sira nia-an,”dehan Administrador Baucau ne’e.
Administrador salenta katak fo’os iha Baucau kontinua sa’e derepenti no se-semak sai fornesedor sira la hatene. Tamba ne’e, Fo’os ne’ebe mak 25kg lolos US$10 maibe fa’an fali ba US$11-US$12, no fo’os 35kg fa’an ba US$17.
“Hau mos hanesan autoridade presisa ba sosa tamba nesesidade. Maibe realmente Governu liu husi MTCI sedauk indika karta mai ami halo intervensaun,”dehan Antonio.
Husi intervensaun ne’e hotu katak Antonio bele kria konfrontasaun para aumenta problema iha baze ita hatene ne’e interese liu povu. Nomos estraga instabilidade tamba ne’e mak tenke iha kordenasaun ou kolaborasaun para hetan sinkonizasaun dadus atu bele asegura implementasaun politika MTCI nian hodi lao tuir regula katak MTCI tenke fa’an ho standar 25kg US$9.
“Labele hala’o tuir ida-idak nia hakarak no presu tuir nia hakarak. Emprezariu raut osan ita hatudu ba ema liur katak redusaun pobreza ema ne’ebe standar ekonomia moris diak nafatin tamba ne’e mak tenke halo peskijasaun prefunda semak sai fornesedor ba fo’os,”Antonio tenik.
Tamba ne’e, Mekanismu ne’ebe sira husu ba Ministeriu relevante liliu MTCI tenke kordena didiak komunidade hodi asegura implementasaun para halo monitorizasaun ho diak.
“Iha Baucau ami prende tamba hasai fo’os iha polisia nia fatin ntaun ita laiha kordenasaun. Iha nivel nasional fo tulun para ema ejekuta lao tuir ba politika Ministeriu nian. Kordenasaun tenke forte hodi asegura implementasaun distribui fo’os labele to’o tinan ida muda halo ami konfusaun,”salenta Antonio.
Iha parte seluk, Joana Fernandes ne’ebe husi Distritu Baucau, hatutan katak sira ladun kontente ho mekanismu fa’an fo’os ne’ebe mak iha. Tamba ne’e sira sujere ba Ministeriu ne’ebe kompetente atu hare lolos semak atu sai fornesedor ba populasaun sira. Atu nune’e labele sai konfusaun ba malu.
Liafuan hanesan husi, Norberto Pereira ne’ebe mak hasoru iha Merkadu Komoro konfesa katak hare ba fo’os kontinua sai konfusaun, intermus ne’ebe diak liu entrega ba xefi suku sira hodi mantein nafatin atu fa’an. Atu nune’e labele kria problema. vey
.

0 comentários:
Enviar um comentário